Tā tas vismaz ir Ruelmalmezonā. Nesenā vizīte jaunajā Jelgavas sadraudzības pilsētā stiprina aģentūras «Kultūra» pārliecību, ka nepieciešams jauns pašvaldības iestāžu sadarbības modelis lielu svētku norises efektīvākai nodrošināšanai.
Tā tas vismaz ir Ruelmalmezonā. Nesenā vizīte jaunajā Jelgavas sadraudzības pilsētā stiprina aģentūras “Kultūra” pārliecību, ka nepieciešams jauns pašvaldības iestāžu sadarbības modelis lielu svētku norises efektīvākai nodrošināšanai.
Ruelmalmezona ir Parīzes priekšpilsēta, kurā mīt apmēram 80 tūkstoši iedzīvotāju. Tās centra ieliņas valdzina ar nelielas senatnīgas pilsētiņas šarmu, un tai tīk nevis augt augstumā, bet plesties plašumā – dārzu ieskautiem privātmāju rajoniem.
Pagājušonedēļ Ruelmalmezonā viesojās Jelgavas Domes vadība, pilsētas iestāžu un uzņēmēju pārstāvju delegācija. Vizītes mērķis bija parakstīt līgumu par sadraudzības saišu nodibināšanu, lai veicinātu abu pilsētu sadarbību kultūrā, izglītībā un uzņēmējdarbībā. Dokumentā kā “galvas līgumā”, protams, vien vispārīgi ieskicētas sadarbības jomas un veidi. Par ko konkrētu iestāžu vadītājiem vienoties darba sarunās ar franču kolēģiem – arī tas bija viens no brauciena nolūkiem. Arī vērot un salīdzināt viņu pieredzi ar atzinumiem par to, kā uzlabot savu darbu.
Statuss, kas atvieglo finansējuma piesaisti
Šāda vienošanās atvieglo finansējuma piesaisti – pamatojoties uz līgumu, Dome var laikus budžetā plānot līdzekļus sadarbības projektiem, dokumenta nozīmi rezumē Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras “Kultūra” direktors Mintauts Buškevics. Salīdzinājumam kā piemēru viņš min ceļojumu uz Mehiko pirms dažiem mēnešiem. Tur festivālā “Eurojazz” bija uzaicināts piedalīties Jelgavas bigbends. Uz Meksiku devās arī pilsētas Domes priekšsēdētājs A.Rāviņš un M.Buškevics. Tālajā zemē nodibinātie kontakti un daža veiksmīga sakritība ļāva šīs vasaras smilšu skulptūru festivāla koncertnorises kuplināt ar meksikāņu tradicionālas mūzikas spēlmaņu un dejotāju uzstāšanos. “Izskanēja arī piedāvājums vēl šogad sarīkot Jelgavas bigbenda turneju pa Meksiku, bet atdūrāmies pret to, ka ceļa izdevumi ir dārgs prieks. Varbūt ko tādu varētu rīkot pēc kāda laika un lūgt Domes finansiālu atbalstu. Taču to pašlaik grūti prognozēt. Būtiski atšķirīga ir situācija, ja noslēgts sadarbības līgums un līdzekļus līdzīgām norisēm – protams, diskutējot par to piešķiršanu, – var savlaicīgi plānot,” teic aģentūras direktors.
Ceļo mūziķi, grafiti mākslinieki, pavāri
Sadarbība ar Ruelmalmezonu ritēja jau pirms līguma noslēgšanas – festivālā “Francijas pavasaris” mūsu pilsētā koncertēja franču mākslinieki. Savukārt nesenā jelgavnieku vizīte sakrita ar draugu pilsētas rīkotu gadskārtēju festivālu, kurā piedalījās diksilenda grupas no 16 valstīm un kur Jelgavas bigbenda mūziķi savu profesionalitāti apliecināja, veiksmīgi pielāgojoties tiem ne visai ierastajām diksilenda sastāva prasībām, kā vienīgie Baltijas valstu pārstāvji iekļūstot pusfinālā.
“Svētkos visi bija aizņemti, darba sarunas īsas un ļoti konstruktīvas,” teic M.Buškevics, piebilstot, ka līdzšinējā sadarbība ar kolēģiem no Ruelmalmezonas izcēlusies ar lietišķumu un produktivitāti. Panākta vienošanās, ka franči sūtīs māksliniekus uz grafiti festivālu šoruden, savukārt jauktais koris no Jelgavas nākamā gada maija beigās piedalīsies koru konkursā draugu pilsētā. Gaidāmajos Piena, maizes un medus svētkos pavāru šovā, kura tēma šoreiz būs “Siers”, iesaistīsies arī franču kolēģis.
Svētki vajadzīgi nevis rīkotājiem, bet pilsētai
Runājot par vērojumiem kolēģu organizatoriskā darba pieredzē, M.Buškevics kā vērtīgu un efektīvu praksi atzīst brīvprātīgo iesaistīšanu festivālā Ruelmalmezonā. Tā bija ļoti plaša, piemēram, katram dalībkolektīvam visu dienu bija “piekomandēti” divi brīvprātīgie ceļveži un palīgi. Atklāts paliek jautājums par motivāciju – kas ir tās pamatā un vai jelgavniekiem tā būtu līdzīga kā ruelmalmezoniešiem. Kas attiecas uz frančiem, viss esot liecinājis par atziņu, ka svētki pilsētā ir svētki visiem pilsētniekiem un darbs visām pašvaldības iestādēm – ne tikai kultūras. Atšķirībā no Jelgavas Ruelmalmezonā iestādes, kas nodrošina norišu vietu labiekārtošanu, drošību, transportu un citas funkcijas, nevis nodod resursus kultūras iestādes rīcībā (kam tad ar visai ierobežotu darbinieku skaitu jātiek galā ne vien ar norises māksliniecisko daļu, bet arī pārējo), bet, iesaistot katra savus darbiniekus, gādā par attiecīgo funkciju nodrošināšanu visu pasākuma laiku – savu jomu koordinē un par to atbild.
Pēc pagājušā Ledus skulptūru festivāla M.Buškevics, atbildot uz “Ziņu” konstatējumu, ka sarīkojums sasniedzis tādus apmērus, kas prasa jaunu pieeju kārtības nodrošināšanai, uzsvēra, ka radikāli būtu jāmaina pašvaldības iestāžu sadarbības principi: lai efektīvāk plānotu šāda vēriena svētkus, lietderīgāk būtu, ja darba grupu vadītu ne vairs aģentūras “Kultūra” direktors, bet pilsētas Domes izpilddirektors, kas katram pašvaldības dienestam liktu ieplānot noteiktus līdzekļus un, pamatojoties uz aģentūras “Kultūra” priekšlikumiem, noteiktu uzdevumus. To izpildi svētku norises laikā koordinētu rīkotājiestāde.
“Lielie gadskārtējie svētki Jelgavā kļūst arvien lielāki. Tas prasa ne vien ievērojamākus finansiālus un tehniskos, bet arī cilvēku resursus. Aģentūrai “Kultūra”, kurai galvenais tomēr ir gādāt par norišu māksliniecisko pusi un publicitāti, arvien grūtāk kļūst “pavilkt” vēl arī tehnisko, saimniecisko un citu funkciju nodrošinājumu ar to pašu darbinieku skaitu. Līdz šim attieksme no citām iestādēm bijusi: “Atkal jums svētki, atkal jums vajag to un to.” Aģentūras “Kultūra” darbinieki saņem algu par to, ka svētkus rīko. Taču ne jau mums tos vajag, bet pilsētai! Ja mēs visi, kas strādājam vienā pašvaldībā, spētu maksimāli efektīvi saskaņot pienākumus, labāks būtu arī kopējais rezultāts – svētki visas pilsētas priekam,” pusgadu senu atziņu tagad papildina aģentūras “Kultūra” direktors, uzsverot: apstiprinājumu savu apsvērumu pareizībai viņš atradis Ruelmalmezonā, kur nule aprakstītais modelis veiksmīgi darbojas, un tālab pašvaldības iestāžu sadarbības reorganizācijas priekšlikumus, kas līdz šim pārrunāti vien kuluāru sarunās, būtu vērts pēc iespējas drīzāk apspriest arī oficiāli.
