Tautas nobalsošanā par strīdīgo drošības likumu grozījumu atcelšanu Jelgavā piedalījušies 8958 vēlētāji jeb 22,46 procenti no pilsētā dzīvojošajiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, “Ziņas” informē pilsētas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vizma Valaine.
Tautas nobalsošanā par strīdīgo drošības likumu grozījumu atcelšanu Jelgavā piedalījušies 8958 vēlētāji jeb 22,46 procenti no pilsētā dzīvojošajiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, “Ziņas” informē pilsētas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vizma Valaine.
Viens no apmeklētākajiem bija vēlēšanu iecirknis pilsētas kultūras namā.
Par “Grozījumu Nacionālās drošības likumā” atcelšanu balsojis 8781 vēlētājs, savukārt pretēja nostāja par šo likumu bijusi 273 pilsoņiem. Par “Grozījumu Valsts drošības iestāžu likumā” atcelšanu balsis atdevuši 8811, pret – 250 vēlētāju.
Par nederīgiem Jelgavā atzīti 53 biļeteni, 14 izņemti sabojāti, bet 39 gadījumos nav bijusi saprotama vēlētāju nostāja referenduma jautājumā.
V.Valaine piebilda, ka nopietnu sūdzību par nobalsošanā konstatētiem pārkāpumiem nav bijis, tikai pāris mutisku iebildumu par dažu balsošanas iecirkņu telpām.
190. vēlēšanu iecirkņa (aģentūra “Kultūra”) komisijas sekretāre Natālija Ļubina “Ziņām” stāstīja, ka rinda bijusi pulksten septiņos no rīta un pirmajā stundā nobalsot ieradušies vismaz 60 cilvēku. “Daudziem nebija skaidrs, par ko vēlēt, savukārt citi aizpildīja tikai vienu biļetenu,” sacīja N.Ļubina. Interesants gadījums bijis, kad kāda sieviete jautājusi: “Vai zilie zīmodziņi pasē tiek spiesti vīriešiem un sarkanie sievietēm?” Vēlēšanu komisijas loceklis Andris Vaišļa stāstīja – varot manīt, ka cilvēkiem bijis par maz informācijas vai arī viņi nav pietiekami interesējušies par referenduma būtību. Ap pulksten 15 un īsi pirms pulksten 19 “Ziņas” novēroja, ka aģentūrā “Kultūra” izvietotais vēlēšanu iecirknis nebija īpaši apmeklēts.
Rīta pusē Branku pagasta vēlēšanu iecirknī bija vērojama samērā liela iedzīvotāju aktivitāte. Komisijas priekšsēdētāja Lidija Žukovska pavēstīja, ka pirmais apmeklētājs ieradies jau pulksten 7.15. Līdz agrai pēcpusdienai šajā – 473. – vēlēšanu iecirknī balsi “par” vai “pret” bija atnākuši atdot vairāk nekā simts vēlētāju, tostarp trīs jaunie pāri. Normunds Ābelnīca no Brankām, skaidrojot savu motivāciju, sacīja, ka, “pirmkārt, vēlēt ir pilsoņa pienākums, otrkārt, tā ir viedokļa paušana.”
Savukārt 200. vēlēšanu iecirkņa (Jelgavas 1. internātskola) komisijas priekšsēdētājs Henrijs Kress vērtēja, ka cilvēku aktivitāte ir mazāka nekā Saeimas vēlēšanās. Jelgavniece Velta Štekele “Ziņām” pastāstīja, ka jau sen bija izlēmusi piedalīties referendumā, lai paustu savu atbalstu Valsts prezidentei.
Pēc 994 iecirkņu datu apkopošanas (no 1000 Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) informē, ka Latvijā tautas nobalsošanā piedalījušies 337 897 vēlētāji jeb 37,23 procenti no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsojušajiem pilsoņiem. Saskaņā ar Satversmi, lai referendumu uzskatītu par notikušu, tajā jābalso vismaz pusei no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Tā kā iespēja, ka ārvalstīs būtu balsojuši 120 000 vēlētāju, kas nepieciešami kvorumam, ir niecīga, var puslīdz droši teikt, ka referendums nav noticis.
CVK prognozē, ka oficiālos rezultātus būs iespējams pasludināt nedēļas otrajā pusē, kad no visiem ārvalstīs izvietotajiem iecirkņiem būs saņemti un pārbaudīti balsošanas protokoli.
7. jūlijā notika referendums par nu jau bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturēto grozījumu “Nacionālās drošības likumā” un “Valsts drošības iestāžu likumā” atcelšanu. Prezidente pirmo reizi astoņu gadu darbības laikā izmantoja Satversmes 72. pantu, lai apturētu likuma izsludināšanu. V.Vīķe-Freiberga savu rīcību pamatoja ar bažām par iespējamu nacionālās drošības apdraudējumu. Saeima strīdīgos likumu grozījumus jau ir atcēlusi.
