Viesošanās Jelgavas smilšu skulptūru festivālā meksikāņu tradicionālās mūzikas grupai «Mariachi Juvenil Santa Cecilia» un Kolimosas pašvaldības mūzikas un deju grupai bija Baltijas valstu apmeklējuma izskaņā.
Viesošanās Jelgavas smilšu skulptūru festivālā meksikāņu tradicionālās mūzikas grupai “Mariachi Juvenil Santa Cecilia” un Kolimosas pašvaldības mūzikas un deju grupai bija Baltijas valstu apmeklējuma izskaņā. Nedēļas nogalē viņi mūsu pilsētā paspēja ne tikai sniegt divus burvīgus koncertus, bet Jelgavas folkloras kopas “Dimzēns” vadībā arī apgūt mūsu tautas deju soļus un – par spīti tam, ka teicās visu ceļojuma laiku esam ilgojušies pēc savas nacionālās virtuves asuma, – arī iecienīt latviešu speķa pīrāgus.
Aiz muguras pāris nedēļu koncertceļojums pa Lietuvu, priekšā lidosta un mājas. Tam pa vidu mūziķu un dejotāju ceļā pagājušās nedēļas nogalē bija starptautiskais smilšu skulptūru festivāls “Summer Signs” Jelgavā un divi klausītāju un skatītāju atzinīgi novērtēti koncerti Pasta salā un kultūras namā.
Savukārt starp abiem vakara darba cēlieniem bija svētdienas rīts, kad varēja ļauties atpūtai – kopā ar Jelgavas folkloras kopu “Dimzēns” uz dažām stundām izbraukt ārpus pilsētas.
Kā stāsta “Dimzēna” vadītāja Velta Leja, tas bija iecerēts kā atslodzes brīdis starp abiem koncertiem, kurā tālie viesi varētu izjust Latvijas dabu un tautas mākslas garu. Dažu stundu izbraucienā uz “Zemnieku cienastu” viņi gan izmēģināja kafejnīcas tuvumā atrodamās atrakcijas, gan, protams, sadziedāja un sadancoja ar “Dimzēnu”.
Meksikāņi bija dažu stundu “atvaļinājumā” – krāšņie tērpi, kuros viņus varēja redzēt uz skatuves, un mūzikas instrumenti bija palikuši apmešanās vietā Jelgavā – LLU dienesta viesnīcā –, un ar vienu no Veltas aizlienēto vijoli nepietika, lai radītu apmierinošu muzikālo pavadījumu meksikāņu dejām – tam tomēr nepieciešamas gan ģitāras, gan kāda trompete. Visi kopā tomēr nodziedāja itāliskās izcelsmes, bet Meksikā folklorizējušos skanīgo melodiju, kas noslēdza arī svētdienas koncertu, taču vairāk laika veltīja latviešu rotaļām un dančiem.
Kas attiecas uz ārzemniekiem, viņu iesaistīšanās “Dimzēnā” jau labu laiku neesot nekas neparasts. Pēc Veltas stāstītā, tie mēdzot būt LLU uzņemtie viesstudenti, ar kuriem kopā mācās folkloras kopas dalībnieki un kam patīk ja ne regulāri nākt uz mēģinājumiem, tad vismaz kopā nosvinēt svētkus. Tā, piemēram, Jāņiem šogad bijis neliels “angļu akcents”. Bet Sociālo zinātņu fakultātes studentu brazīlieti Oliveru jau mēnešus trīs varot uzskatīt par pilntiesīgu dalībnieku. Tas, ka viņš prot arī spāņu valodu, šai reizē atrisināja sazināšanās problēmas. Kad nolēma, ka derētu izkustēties, Olivers visus no šūpolēm un vilcieniņiem, mauriņiem un uzkodu galdiem sasauca kopā un skaidrā spāņu valodā pavēstīja – tagad dejosim “Dindaru, dandaru, ozoliņi”, stāsta Velta.
Ja jau pieminēti uzkodu galdi, piebilstu, ka Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras “Kultūra” projektu vadītājs Ivars Pirvics stāstīja: pēc koncerta Pasta salā vairāk nekā patīkamu pārsteigumu māksliniekiem sagādājis Latvijā mītošais tautietis pavārs Havjers. Tik tālu no dzimtenes sastapt “autentisku meksikāni”, turklāt vēl baudīt viņa gatavotu īstenu meksikāņu maltīti, pēc kādas visi, kā tobrīd atzina, ilgojušies visu ceļojuma laiku – tas radījis tādu sajūsmas vilni, ka teltī pie skulptūru parka noticis gandrīz vai vēl viens koncerts. Uz to Velta atteic, ka svētdienas izbraukumā priekšroka dota nevis asiem marinējumiem, bet speķa pīrāgiem un saldajai plātsmaizei, kas “pazudusi” visātrāk.
Starp citu, iespēju iegūt jaunus draugus ārzemēs “Dimzēnam” šovasar bijis atliku likām. 1. jūlijā, Sadraudzības dienā, Bērnu un jauniešu – nu jau starptautiskajā – gadskārtējā folkloras festivālā “Pulkā eimu, pulkā teku” sapazinušies un savu disku iedāvinājuši kolektīviem no Turcijas, Ungārijas, Krievijas, Lietuvas, Slovākijas. Patīkamas atmiņas jelgavniekiem saistās arī ar panākumiem festivāla konkursā – iegūti divi otrās pakāpes diplomi (dziedāšanā un pāru dejās) un viena trešās pakāpes atzinība kapelmuzicēšanā. Bet augusta beigās viņi dosies ciemos pie zviedru dejotājiem, kas ar savu priekšnesumu kuplināja šā gada Jelgavas Pilsētas svētkus. Interesanti, kā zviedriem patiks, piemēram, latviešu kāzu dziesmas, kas ievadīs “Dimzēna” 70 minūšu garo uzstāšanos.
