«Saimniecību darbinieki ir augsti motivēti mācīties,» tā secinājusi biedrība «Zemnieku saeima», kas pirms ražas novākšanas rīko izbraukuma seminārus kombainieriem.
“Saimniecību darbinieki ir augsti motivēti mācīties,” tā secinājusi biedrība “Zemnieku saeima”, kas pirms ražas novākšanas rīko izbraukuma seminārus kombainieriem, lai zemniekiem dotu iespēju gūt teorētiskās un praktiskās zināšanas darbā ar moderno lauksaimniecības tehniku. Lauksaimnieki gan teic, ka ieguvumi ir minimāli, jo viņiem daudz kas jau zināms, bet firmu pārstāvji ir teorētiķi, kas šo to uzzina no zemniekiem.
Šādas mācības ir nepieciešamas, jo zemnieki pēdējos gados iegādājušies daudz jaunas, sarežģītas un dārgas tehnikas. “Lai to pareizi izmantotu, ar agrāk iegūtajām zināšanām un iemaņām vairs nepietiek,” atzīst projekta vadītājs Ingmārs Sniedze.
Arī valsts piedāvātā izglītība nedod iespēju laukos nodarbinātajiem apgūt nepieciešamās iemaņas, jo vienīgajām trim mācību iestādēm, kur var apgūt lauksaimniecības tehnikas mehāniķa arodu, trūkst jaunas lauksaimniecības tehnikas. Lai veicinātu jauniešu profesionālo izglītošanos, Zemkopības ministrija (ZM) papildus valsts stipendijai profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem nodrošina ikmēneša atbalstu 35 latu apmērā. Taču, kā “Ziņām” uzsver ZM Preses nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece, ministrija atbildīga tikai par Latvijas Lauksaimniecības universitātes tehnisko bāzi, jo arodskolas un tehnikumi nodoti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā. IZM Komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Jansone informē, ka Valsts Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā, Priekuļu Lauksaimniecības tehnikumā un Viļānu Profesionālajā vidusskolā šogad kopumā plānotas 110 valsts finansētas vietas. Mācīties var ne vien pamatskolu beidzēji, bet gada laikā papildus izglītoties iespējams arī ikvienam interesentam. Kandavas tehnikuma direktora vietnieks praktiskajā apmācībā Jānis Znotiņš ir lepns, ka tā tehnikas aprīkojuma ziņā ir spēcīgākā izglītības iestāde, lai gan jaunākais kombains iegādāts 2004. gadā. Vājāks tehniskais aprīkojums ir Priekuļos un Viļānos, no kurienes studenti praksē dodas uz Vecauci un pie zemniekiem.
“Zemnieku saeimas” sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Zuzāne teic, ka mācīties gribētāju bijis pat vairāk nekā vietu auditorijās. Pieteikušies ap 100 dalībnieku, visvairāk (14) jelgavnieku. Zemnieki ir gandarīti, ka tehnikas izplatītāja firma domā ne vien par peļņu, bet arī par to, lai kāds ar tās kombainiem pēc iespējas labāk strādātu. Piemēram, pļaujas laikā mehāniķis pat līdz 90 procentiem uzmanības velta, lai uzraudzītu, vai heders nemitīgi visā platumā pilns ar labību. Jaunais firmas “Claas” izlaiduma “Lexion 570” kombaina heders aprīkots ar lāzerpilotu, kas pats stūrē tehniku tā, lai stiebrus maksimāli pļautu visā deviņu metru platumā. Ja hederā netiek kaut 30 – 40 centimetru plata josla, rodas lieli degvielas un darba jaudas zudumi. Taču zemniekam tāds moderns kombains pirms sezonas jāapgūst. Zemnieku saimniecības vadītājs, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu, “Ziņām” sacīja: “Mans kombainieris dažas lietas ieguva, piemēram, uzzināja, ka “Claas” kombainiem heders regulējams – tā saucamo ieņemšanas gliemezi var regulēt, lai pļāvums negultos pāri hederam.” Mehāniķis gan bijis neizpratnē, kādēļ par daļēju ES līdzfinansējumu rīkotās mācībās netika organizētas arī pusdienas. Lai noturētu kvalificētu darbaspēku, pašlaik zemnieku saimniecībās ikdienas maltīte ir būtisks atbalsts strādniekiem.
Mācības tiek organizētas sadarbībā ar SIA “Kesko Agro Latvija” un citiem lauksaimniecības tehnikas tirdzniecības uzņēmumiem. Pagājušajā gadā “Zemnieku saeima” sadarbībā ar tehnikas tirgotājiem rīkoja līdzīgus seminārus aršanā, sēšanā, smidzināšanā un ražas novākšanā. Līdz šim 58 apmācībās piedalījušies vairāk nekā 800 zemnieku no visas Latvijas.
***
Viedokļi
Artūrs Vālodze, Vilces pagasta zemnieku saimniecības “Mazcelmi” īpašnieks:
Šo to jaunu pastāstīja, tomēr jāatzīst, ka mācības noderēja abām pusēm – mūsu teiktajā vērīgi ieklausījās arī lektori. Ar labības kulšanas tehniku strādāju kopš 1989. gada, kad kļuvu par tā saucamo breša zemnieku. Visu laiku braucām ar “Ņivām”, bet pēdējos gadus izmantojam lietotu “Claas” kombainu. Jāteic, ka pieredze rodas ar laiku – vienā sezonā tehniku var izzināt un daudz iemācīties darbā, arī savu “klāsu” jau esmu “ārdījis” vairākas reizes, tādējādi uzlabojot arī tā kalpošanu. Ja būs pietiekami labs laiks, pēc nedēļas pusotras jau varētu doties ziemas rapša laukos. Līdz rudenim jānokuļ ap 250 – 300 hektāru, kur ražu briedina ziemas un vasaras kvieši, mieži un rapsis.
Ēriks Puķītis, Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības “Aplociņi” vadītājs:
Tādās mācībās kaut ko jau iegūt var vienmēr. Mēs gan strādājam ar citu firmu tehniku, tūlīt atgādāsim “New Holland” kombainu, tie izmaksā salīdzinoši lētāk. Tikai līdz ar sezonas sākumu varēs izdarīt pirmos secinājumus, cik labi 200 hektāros padevušies graudaugi un rapsis.
