Tas nav nekas neiespējams, par ko klausītāji varēja pārliecināties šīsnedēļas «Muzikālajā otrdienā», kurā spēlēja Jelgavas Mūzikas vidusskolas pedagoģes Silvija Karčevska un Natālija Prihodčenko.
Tas nav nekas neiespējams, par ko klausītāji varēja pārliecināties šīsnedēļas “Muzikālajā otrdienā”, kurā spēlēja Jelgavas Mūzikas vidusskolas pedagoģes Silvija Karčevska un Natālija Prihodčenko.
Ne visai piemērota akustika, kāda klausītāju daļa pulsējoši mainīga – tas viss nemaz netraucēja pārliecinoši un droši raisīties S.Karčevskas un N.Prihodčenko priekšnesumam Sv.Pētera baznīcā Rīgā, kur, taisnības labad jāsaka, jelgavnieki nespēlē bieži. Liela uzņēmība, drosme, gribasspēks vadīja abas mūziķes, neļaujot nogrimt ikdienas ierastībā, cenšoties jaunatnei rādīt azartu, spēlesprieku un prasmi, jo šī koncerta programmā bija arī S.Karčevskas maģistrantūras darbs. No Baha līdz Rahmaņinovam, Pulenkam un Salakam – tā īsi varētu raksturot koncerta programmu. Ja arī uzdevuma nopietnība un neliels satraukums bija jūtams Johana Sebastiana Baha Koncertā divām klavierēm do minorā (ar ko sākās programma), tad Fransisa Pulenka četrdaļīgā sonāte raisījās apskaužami brīvi, nepiespiesti un saskanīgi, iezīmējot šā spilgtā “Franču sešinieka” pārstāvja daiļrades raksturīgākās iezīmes – pilnasinīgumu, spējus kontrastus – bufonādi un traģismu, trauslu liriku un ironiju, humoru un jūsmu. Cik vijīgi plastisks bija šis klavieru ansamblis! Dažbrīd, klausoties viņu spēli, likās – nu spēlē taču viens, nevis divi pianisti! S.Rahmaņinova Romance no 2. svītas ir sevi cienošu un nopietnu klavieru duetu repertuārā. Cik dvēseliski smalki S.Rahmaņinova bezgalīgā melodija plūda S.Karčevskas un N.Prihodčenko sniegumā!
Itin labi iederējās arī liriskā Viļņa Salaka latviešu tautas dziesmas apdare “Aun, meitiņa, baltas kājas” (komponista iemīļota tautas dziesmas melodija kā caurviju pavediens viņa daiļradē ieskanas vairākkārt). Bet ar humora caurstrāvoto (ne bez spriegām lirikas lappusēm vidusposmā) F.Pulenka Kapričo sasaucās cita V.Salaka latviešu tautas dziesmas apdare – “Ko, maza būdama, es nedarīju”. Abas mūziķes jāuzteic par to, ka katram komponistam, katram stilam bija izvēlēts atbilstošs un atšķirīgs piesitiens, liekot atcerēties, ka Bahs, Rahmaņinovs un Pulenks bija izcili sava laika taustiņinstrumentu spēles meistari. Spēle klavieru duetā S.Karčevskai un N.Prihodčenko nav nejauša, tā visai tieši ietekmējusies gan no kādreizējā jelgavnieka Raimonda Redberga (ļoti agros jaunības gados Klavieru nodaļas pedagogs Jelgavas Mūzikas vidusskolā), gan no Noras Novikas. (Saprotams, ka katrs spēlēja citā konkurējošā duetā – R.Redbergs un M.Švinka, N.Novika un R.Haradžanjans.)
Dāsnumu no “Muzikālās otrdienas” guva visi – kā tie, kam patiesi interesē specifiskais klavierdueta žanrs (tādu bija visai daudz – noturīgākā publikas daļa), tā arī varbūt baznīcas interjera aplūkotāji (mazākā, taču 45 minūšu laikā mainīgākā klausītāju daļa). Mūsu laikmeta zīme? Varbūt, taču neapšaubāmi, ka “Muzikālajām otrdienām” ir izzinoša un klausītājus audzinoša loma.
