Aizvadītā nedēļa, tāpat kā citas, lika krietni pasvīst gan futbola spēles laukumā, gan treniņos.
Aizvadītā nedēļa, tāpat kā citas, lika krietni pasvīst gan futbola spēles laukumā, gan treniņos. Pēc piecām uzvarām “Traffic” pirmās līgas sacensībās svētdienas mačs Tukumā vairs nebija tik veiksmīgs ne man, ne komandai. Neizšķirtais rezultāts 3:3 vēl nebūtu nekas traģisks, bet stipri dīvaina bija tiesneša attieksme. Tiesnesi kritizēt nav nekāds labais stils, taču, ja viņš parāda man dzelteno “plāksteri” (domāta brīdinājuma dzeltenā kartīte – red. piezīme), tūlīt pēc tam sarkano, bet noraidījuma no laukuma nav, tā vietā tiesnesis savu iepriekšējo lēmumu atceļ, tā arī nesapratu, kas īsti notiek. Pašam jau šķita, ka vainīgs nebiju. Galu galā futbolu nespēlēju pirmo gadu. Sāku Saldū skolas laikā, tad atnācu spēlēt trenera Daiņa Kazakēviča vadītajā futbola kluba (FK) “Jelgava” vienībā Latvijas pirmās līgas čempionātā. Paralēli sāku mācīties Latvijas Lauksaimniecības universitātē Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, kur jau rit trešais kurss. Labi, ka tagad vasara, jo bez mācībām diezgan pamatīga slodze sanāk, futbola bumbu dzenājot. It kā jau nekāds dižais līmenis Jelgavas futbolam nav, bet, tā kā vēl esmu treneris FK “Viola” divpadsmitgadīgajiem jaunekļiem un mazajiem zēniem (5 – 7 gadi), laukumā un ap to iznāk pavadīt ļoti lielu dzīves daļu.
Pirmdien, kā jau savā pēcspēles dienā, gribējās pagulēt nedaudz ilgāk, bet 10 pulksten no rīta jau treniņš U-12 “Violai”. Pēcpusdienā, kā pierasts, pēc sportiskā režīma kāda stundiņa jāpaguļ. To cenšos darīt katru dienu, lai uzturētu sevi “formā”. Vakarā ar draudzeni paskrēju nelielu (apmēram stundu) “krosiņu”, lai ieietu nedēļas ritmā.
Otrdien no rīta atkal treniņš ar U-12, pēc tam devos uz trenažieru zāli, kur stundiņu ievingrināju muskuļus. Pēc ikdienas atpūtas pussešos treniņš ar “mazajiem” (2000. – 2002.gadā dzimušie), tad vēl viens ar divpadsmitgadīgajiem un dienas izskaņā FK “Jelgava” treniņš pašam.
Trešdien ar “Violas” jauniešiem Ozolniekos spēlējām ar Genādija Šitika futbola skolas audzēkņiem. Diemžēl zaudējām ar 3:6, bet jāatzīst, ka šiem rīdziniekiem ir pavisam citas iespējas un arī sagatavotība. Vēlāk apmēram 45 minūtes padarbojos stadionā ar bumbu. Vakarā atkal treniņš mazajiem, tad pašam. Vakarā ar draudzeni paspēju aiziet uz “Jelgavas baltajiem krekliem”, jo nevar jau visu laiku tikai bumbu ripināt.
Ceturtdien un piektdien atkal gandrīz tas pats – šoreiz abus vakarus pirmās līgas treniņš, lai labāk sagatavotos svarīgajai FK “Jelgava” sestdienas cīņai ar “Audu” Ķekavā. Gribas atkal uzvarēt un būt arī noderīgam komandai (G.Freimanis ar 6 gūtajiem vārtiem ir rezultatīvākais Jelgavas komandā – red. piezīme). Pavisam atklāti runājot, ir vēlme vēl pacensties kaut kur uzspēlēt profesionālā līmenī. Iestrāde ir, bet, kamēr neesmu pilnīgi pārliecināts, tuvāk neizteikšos.
Lai nešķistu, ka visa dzīve sastāv tikai no futbola, varu “pačukstēt”, ka šīs sestdienas vakaru un svētdienu ar draudzeni pavadīšu pie Valguma ezera Tukuma rajonā. Nu bet vakarā atkal…. “krosiņš”.
