Kad gan vēl citreiz, ja ne vasarā! Un jaukais laiks nebūt nav jāpavada, laiski zvilnot pludmalē vai nīkstot četrās sienās, kaut vai uz dažām dienām vajag izrauties pie dabas, aplūkot kaut ko neredzētu un piedzīvot vēl neizjusto tepat Latvijā.
Kad gan vēl citreiz, ja ne vasarā! Un jaukais laiks nebūt nav jāpavada, laiski zvilnot pludmalē vai nīkstot četrās sienās, kaut vai uz dažām dienām vajag izrauties pie dabas, aplūkot kaut ko neredzētu un piedzīvot vēl neizjusto tepat Latvijā. Šoreiz “Ziņas” devās uz Vidzemes pusi.
Tā kā divu dienu ceļojuma galamērķis bija Burtnieku ezers, sestdienas agrā rīta stundā jau tika pagriezta auto aizdedzes atslēga, un – ceļā. Lai gan Rīga parasti brīvdienu rītā ir patukša, drošs paliek nedrošs, labāk izvēlēties ceļu caur Salaspili. Kaut vai lai pie Ķekavas apļa paskatītos uz latvāņu raženajiem stāviem vai arī uz HES dambja kaut mirkli palūkotos milzīgās likteņupes piebremzētajā plūdumā. Un aplis ar” nez ko liels neiznāk – 23 kilometri –, bet laika ziņā, it sevišķi, kamēr būvē Dienvidu tiltu, var ietaupīt vismaz pārdesmit minūšu.
No kalna lejā – bumbā
Pleskavas šoseja ir gana garlaicīga. Tās tuvumā nav arī daudz īpašu vietu, kuru dēļ būtu vērts tērēt laiku, lai nobrauktu no ceļa un aplūkotu. Tiesa, Vangažos tie, kas nesēž automašīnai pie stūres, var iebaudīt garšīgu miestiņu privātajā alusdarītavā “Brālis”. Kafejnīcā “Pie brāļa” iespējams ieturēt arī vēlas brokastis vai kādu citu maltīti, vienīgi cenas tur nav tās zemākās – pusdienās vienai personai jārēķinās vismaz ar četriem latiem.
Kad aiz muguras palikusi padomijas laikā ārzemnieku tik ļoti iecienītā, bet tagad krietni vien panīkusī “Sēnīte”, ripojot no Gaujas kalna, labāk neieskrieties – tā var “aizlidot” garām atpūtas kompleksam “Rāmkalni”. Tur izklaide garantēta gan lieliem, gan maziem, vienīgi īpašnieki nav padomājuši par ģimenes biļetēm, tādēļ jāmaksā par katru atsevišķi. Rodeļu trase, laivu un velosipēdu noma un dažādas atrakcijas. Visīpašākais no piedāvātā, izraisot neatkārtojamus spiedzienus un pārdzīvojumus, bija ripošana no kalna milzu bumbas viducī. Tas nekas, ka vēlāk jūties kā viegli iereibis, jo ir vērts izjust, ka gar acīm zib visa pasaule, kas brīžiem sagriežas kājām gaisā. Ja tajā dienā paredzētas vēl kādas izklaides, būs jāpieliek ne mazums pūļu, lai ģimeni dabūtu projām no jaukās atpūtas vietas, kas pēc pērn pārdzīvotā ugunsgrēka veiksmīgi spējusi atgūties.
Mazais Ansis ar lielajām ambīcijām
Lai gan pa ceļam no Murjāņiem līdz Valmierai vēl daudz ko varētu apskatīt, piemēram, Straupes pili, kur uzņemta viena no latviešu kino klasikas filmām “Purva bridējs”, vai zemūdens alu sistēmu pie Straupes, pa kuru iespējams pavizināties ar laivām, laika ekonomijas dēļ šīs vietas šoreiz tiek izlaistas. To visu aptvert iespējams, ja ceļošanai paredzēta nedēļa vai pat vairāk.
Vidzemes pusē ir plaša naktsmītņu izvēle – netrūkst lētu viesnīciņu, moteļu un viesu namu, kuros cenas vienai personai svārstās no pieciem līdz 20 latiem. Darbojas arī vairāki kempingi, piemēram, pie Vaidavas ezera, kur par simbolisku samaksu var uzsliet telti.
Vēl nesasniedzot Valmieru, – Rubenē – ir īstā vieta pusdienām. Atpūtas kompleksu “Mazais Ansis” īpaši iecienījuši tūristi, jo tur iespējams ne vien labi paēst, bet arī baudīt atpūtu pie mākslīgi izveidotas ūdenstilpes. Zivju netrūkst, tādēļ turp dodas makšķernieki, savukārt ziemā uz ezera ledus notiek ekstrēmā autobraukšana. Par atpūtas vietas ambīcijām liecina milzīgs koka vīrelis, kas vienu no saviem milzīgajiem locekļiem izslējis pretī debesīm. Un tas kļuvis par sava veida simbolu, ar kuru atpūtas vieta asociējas tās apmeklētājiem.
Lāčplēša gudrību šūpulis
Kad no Jelgavas šķir apmēram 180 kilometru, sasniegts arī galamērķis – Burtnieki. Apdzīvotā vieta, kuru 13. gadsimtā līdzēja izveidot Livonijas ordeņa brāļi un kur nesenā pagātnē netālu atradās šķirnes zirgu audzētava, pēdējā laikā gan paplukusi. Tomēr brašos rikšotājus joprojām iespējams aplūkot un pat izlaist kādu riksi ar tiem. Žēl, ka pašvaldības nostājas dēļ nav izdevies privatizēt un sakārtot muižas parku, kam tagad draud ieaugšana aizmirstības tīmekļos.
Burtnieki cilvēkiem saistās ar dažādām lietām. Vieni atminas Pumpura eposu “Lāčplēsis”, kurā šī vieta ir garīgais centrs tautas varonim smelties gudrības, citi min ezeru, kas apvīts teikām par nogrimušu pili un baznīcu. Šo ūdenstilpi iecienījuši gan putni, gan cilvēki, vienīgi jārēķinās, ka pludmali šā vārda patiesajā nozīmē šajā vietā neatrast, jo nekur nav ne pārģērbšanās kabīņu, ne soliņu, taču pelde atspirdzinošā ūdenī to visu ļaus aizmirst. Nav jāuztraucas arī par bērniem, jo ezers dziļš kļūst pakāpeniski, līdz ar to ūdenī iespējams iet tālu, kamēr var laisties peldus.
Ala bez dibena un akmeņi
Atpakaļ braucot, izvēlējāmies citu ceļu – no Valmieras caur Liepu Cēsu virzienā. Tas tādēļ, ka gribējām apskatīties vairākas vietas, kas tūrisma ceļvežos tiek iekļautas reti, taču ir pietiekami interesantas, lai tām pievērstu uzmanību.
Netālu no slavenās Lodes ķieģeļu ražotnes atrodas Bezdibeņa avota ala. 48 metrus garo alu veido Bezdibeņa avots, tādēļ tur ieiet ir ļoti bīstami. Līdz šim nevienam alu pētniekam tās dibenu nav izdevies sasniegt, tādēļ pašu spēkiem to nevajadzētu pat mēģināt. Saprotams, ka šī nav tā labākā vieta, kurp doties ar mazu bērnu.
Cita lieta Lielā ellīte. Apmēram 6,5 tūkstošus gadu senais atsegums atšķiras ar neparasto formu. Dažus kilometrus no Liepas atrodas 23 metru gara ala, arkāde, kā arī avots, kas kādreiz bijusi svētvieta. Divdesmitajos gados no turienes ar vezumiem vestas smiltis, iznīcinot kādreizējo ainu, kas lika Ellītei līdzināties ērģelēm ar daudzām stabulēm. Savukārt smilšakmens veidojumos iespējams atrast skrāpējumus pat no 1500. gada. Senču darbībām gan nevajadzētu sekot, citādi unikālais veidojums var sabrukt līdzīgi kā notika ar Sietiņieža arkādi.
Šajā ceļa posmā ir vēl daudz apskatāma, kaut vai, piemēram, Līgatnes Dabas parks, kur uz savvaļas dzīvniekiem labprāt palūkosies mazākie ceļotāji, turklāt arī pieaugušajiem pastaiga svaigajā gaisā par ļaunu nenāks. Taču vienmēr jāuzklausa arī kompānijas vēlmes, tādēļ precīzu maršrutu vajadzētu izstrādāt pašiem, palīgā ņemot, piemēram, interneta mājas lapu www.vietas.lv, draugu ieteikumus un citus resursus.
