17. jūlijs. Slikta copes diena. Makšķerēt miermīlīgās zivis, tostarp arī brekšus, bez iebarošanas ēsmas ir bezcerīgi, iespējas noķert tikai gadījuma zivis.
17. jūlijs
Slikta copes diena. Makšķerēt miermīlīgās zivis, tostarp arī brekšus, bez iebarošanas ēsmas ir bezcerīgi, iespējas noķert tikai gadījuma zivis. Turklāt radīsies sajūta, ka brekši un arī citas zivis beigušas kādu mācību iestādi.
18. un 19. jūlijs
Teicamas copes dienas. Vēl pirms dažiem gadiem makšķernieki mājās vārīja dažādas putras, arī miežu un citu graudaugu, tad saspaidīja tās barotavās, jo toreiz jau nebija pārdošanā gatavās iebarojamās ēsmas, ar kuru iespējams gūt lieliskus panākumus.
Bet kas tad ir miežu putra ar un bez smaržvielām? Tā ir barība un nekas vairāk. Kas ir iebarojamā ēsma un kādas ir tās funkcijas?
1. Piesaistīt zivis, arī brekšus, makšķerējamai vietai.
2. Noturēt zivis vietā, kur ir barotava un āķis.
3. Nekādā gadījumā nedrīkst pārbarot zivis, bet gan tikai rosināt tām apetīti nobaudīt delikatesi, kas ir uzsprausta uz āķa.
4. “Iemidzināt” zivju uzmanību un aizdomas par gaidāmajām briesmām.
Ne vienmēr pašgatavotā graudaugu putra atbilst šīm prasībām. It sevišķi, ja tās sastāvā nav komponentu, kas būtu līdzvērtīgi veikalos nopērkamajām makšķerēšanas speciālistu izstrādātajām iebarojamām ēsmām.
20. – 23. jūlijs
Sliktas copes dienas. Līdakas jūlijā vislabāk ķert nevis uz vizuļiem, bet ar ēsmas zivtiņu. Vizuļiem tās gandrīz nepievērš uzmanību, tādēļ dabīgā ēsma vienmēr ir labāka par mākslīgo, it īpaši, kad zivis ir paēdušas un izvēlīgas pārtikā.
