Jelgavniece Diāna Ūvena par finanšu sistēmas darbinieci kļuva visai neierastā veidā, jo vispirms Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātē mācījās angļu valodu.
Jelgavniece Diāna Ūvena par finanšu sistēmas darbinieci kļuva visai neierastā veidā, jo vispirms Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātē mācījās angļu valodu.
“Neesmu jelgavniece kopš dzimšanas, jo pamatskolu pabeidzu Bauskas rajonā,” precizē Diāna. “Uz šejieni pārcēlos, kad sāku mācīties Jelgavas Valsts ģimnāzijā (toreiz tā gan vēl bija 2. vidusskola). Tā kā man labi padevās angļu valoda, 1999. gadā sāku studēt Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātē. Izturēju konkursu un iekļuvu budžeta grupā, tas bija papildu stimuls labi mācīties arī turpmāk.”
Kā nokļuvi banku sistēmā?
Kad mācījos trešajā kursā, izlasīju sludinājumu, ka a/s Hansabankā vajadzīga sekretāre ar ļoti labām svešvalodu zināšanām. Pieteicos konkursā un tiku pieņemta. Tas bija 2002. gadā. Pusotru gadu strādāju paralēli mācībām. Kad pabeidzu studijas, turpināju iesākto darbu, līdz man piedāvāja kļūt par asistenti Uzņēmumu apkalpošanas daļā, darbam tieši starptautisko klientu apkalpošanā.
Vai tā bija a/s “Hansabanka” Jelgavas filiāle?
Nē, darbs bija Rīgā.
Bet tagad taču tu strādā Jelgavā?
Jā. Dzīvoju Jelgavā, un ikdienas braukāšana negatīvi iespaido dzīves kvalitāti. Parasti daudzi jelgavnieki izvēlas darbu Rīgā galvenokārt tāpēc, ka neatrod atbilstošus piedāvājumus savā pilsētā. Bet man apmēram pirms gada tāda iespēja radās. Uzaicināja strādāt SIA “Hansa līzings” reģionālajā nodaļā Zemgalē. Tā kā darbs bija tajā pašā sistēmā un darba vieta Jelgavā, labprāt izmantoju šo izdevību. Tagad esmu Līzinga reģionālās nodaļas vecākā projektu vadītāja asistente Zemgalē.
Protams, darba pienākumi ir mazliet citādi nekā bankā, bet līdz ar to radušās jaunas iespējas. Piedāvājums šķita un arī ir interesants. Mūsu nodaļa aptver visus līzinga darījumus: gan auto, gan iekārtu līzingu, gan industriālos aizdevumus (juridiskām personām) – tātad paveras plašs darbalauks. Pie mums vēršas cilvēki ar dažādām idejām saistībā ar Eiropas projektiem. Teritoriāli apkalpojam Zemgali (Jelgavas pilsēta un rajons, Jūrmala, Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Ogres un Tukuma rajoni).
Vai tagadējā darbā daudz nepieciešamas tavas labās angļu valodas zināšanas?
Jāatzīst, ka mazāk nekā darbā Rīgā. Tomēr arī tagad ir daudz dokumentācijas angļu un citās valodās. Ikdienas saskarsmē gan svešvalodas vairs neizmantoju tik bieži.
Vai nav nedaudz žēl, ka tā? Varētu, piemēram, strādāt par tulku.
Atklāti sakot, strādāt par tulku nekad īpaši neesmu vēlējusies. Sākot mācības, šādu iespēju apsvēru, bet, iepazīstoties tuvāk ar profesiju, nolēmu, ka labāk ne. Angļu valoda man patīk jau no bērnības, no pamatskolas laikiem, un gribējās mācīties to, kas patīk un interesē, nevis to, ko diktē tirgus situācija vai tamlīdzīgi apsvērumi.
Vai tagad savukārt nepietrūkst zināšanu finanšu jomā?
Kad strādāju Hansabankā un biju pabeigusi angļu valodas studijas, gadu studēju uzņēmējdarbību biznesa augstskolā “Turība”. Tā kā laika trūkuma dēļ varēju mācīties tikai neklātienē, īstu atdevi no šīm studijām tomēr nejutu. Process vairāk bija orientēts uz pašmācīšanos, un mācīties tikai “papīra dēļ” nešķita lietderīgi. Ļoti daudz mūsu darbā apgūst, sākot strādāt, jo ir specifiskas lietas, ko augstskolā nemāca. Tādēļ darbiniekiem paredzētas dažādas apmācības, lai apgūtu lietišķās prasmes un iemaņas. Vēlēšanās uzzināt ko jaunu ir vienmēr, tāpēc neizslēdzu iespēju studēt arī nākotnē, bet konkrētu plānu pašreiz nav. Nav arī tik daudz brīvā laika, lai varētu kvalitatīvi strādāt un studēt.
Tavu vaļasprieka nodarbi par brīvo laiku tradicionālā izpratnē būtu grūti nosaukt. Cik zinu, dziedāšana ir ļoti nozīmīga tavas dzīves daļa.
Cik sevi atceros kopš bērnības, vienmēr esmu dziedājusi. Gan mājās, gan ciemos, visur kur. Mācījos Bauskas Mūzikas skolā (tiesa, klavierspēli, un tā vairāk bija vecāku griba). Dziedāju koros – ģimnāzijas laikā Jelgavā “Skalos”, studiju laikā Rīgā “Dziesmuvarā”. Un tad Hansabankā radās ideja organizēt kori. Pieteicos un tā dziedu tajā jau no pirmā mēģinājuma 2003. gada 3. novembrī.
Tātad aizstāvi Hansabankas godu gan darbā, gan ārpus tā?
Tā varētu teikt, bet koris, kā jau teicu, man daudz nozīmē. Mūsu kolektīvs sava pirmā un vienīgā diriģenta Artūra Ancāna vadībā īsā laikā sasniedzis labus rezultātus. Esam kļuvuši par laureātiem piecos starptautiskos konkursos, daudz ceļojuši. Visos šajos pasākumos un braucienos esmu piedalījusies. Pēdējais bija jūlija sākumā, kad Itālijas pilsētā Gorīcijā dziedājām 46. starptautiskajā koru konkursā “C.A.SEGHIZZI 2007”, kur izcīnījām pirmo vietu vienā no kategorijām – stilistiski viendabīgas polifonās mūzikas grupā – un atvedām mājās kausu. Tā kā konkursam pasaules līmenī ir laba slava, esam ļoti lepni par sasniegto.
Veiksmi darbā, turpmākajā karjerā un dziesmā!
