Kādā vietējā dekoratīvo augu kokaudzētavā Valsts augu aizsardzības dienests konstatējis īpaši bīstamo kaitīgo organismu Phytophtora ramorum – mikroskopisku sēni.
Kādā vietējā dekoratīvo augu kokaudzētavā Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) konstatējis īpaši bīstamo kaitīgo organismu Phytophtora ramorum – mikroskopisku sēni. Tā izraisa slimību, kuras inficētie augi ātri aiziet bojā, un nav efektīvu preparātu kaites ierobežošanai.
Kā ziņo VAAD Augu karantīnas departamenta Fitosanitārās uzraudzības daļas Atbilstības novērtēšanas sektora vecākā inspektore Ilva Freipiča, tas ir jau otrais gadījums, kad bīstamā kaite tiek konstatēta Latvijas teritorijā. Pirmo reizi šo organismu atrada 15. jūnijā no Polijas ievestā kravā, kur bija daži inficēti stādi. Abos gadījumos slimība konstatēta rododendriem un tika noteikti fitosanitārie pasākumi – inficēto un iespējami inficēto augu iznīcināšana.
VAAD jau ilgstoši veic Latvijā izaudzēto un ievesto augu pārbaudes īpaši bīstamā kaitīgā organisma Phytophtora ramorum atklāšanai. Vienīgā metode cīņai pret slimības izplatīšanos ir inficēto augu un apkārt esošo saimniekaugu iznīcināšana.
Par kaites saimniekaugiem sauc tos košumkokus un krūmus, ko slimība var inficēt. Eiropā tā konstatēta rododendriem, irbenēm, kamēlijām, ceriņiem, ozoliem, dižskābaržiem, zirgkastaņām, ēdamajām kastaņām, īvēm, zemeņkokiem, Virdžīnijas burvjulazdām, platlapu kalmijām, leikotejām. Amerikā slimības skarto sugu skaits ir vēl lielāks.
Augu aizsardzības eksperti “Ziņām” izteica vērtējumu, ka mūsu pilsētas vīstošos un nokaltušos kokus, visticamāk, nav skārusi šī kaite. Eiropā infekcija izraisa ozolu masveida bojāeju un rada nopietnus zaudējumus dekoratīvo stādu audzētavām. Tā īpaši izplatīta Polijā, Nīderlandē, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Īrijā, Itālijā, Lielbritānijā, Norvēģijā, Slovēnijā, Spānijā, Šveicē, Vācijā un Zviedrijā.
Phytophtora ramorum izplatās ar inficētiem augiem, to atliekām, augsni un notekūdeņiem. Nelielos attālumos – arī ar gaisa plūsmu, mizgraužu un citu kaitēkļu palīdzību. Lielos attālumos pārvietojas ar inficētu stādāmo materiālu, koku mizu un koksni no vietām, kur slimība sastopama.
Simptomi dažādiem saimniekaugiem atšķiras un var tikt sajaukti ar citu kaišu pazīmēm vai fizioloģiskiem traucējumiem. Galvenie: lapu krāsas izmaiņas dažāda izmēra plankumu veidā, no kniepadatas galviņas lieluma līdz palielam V veida plankumam gar lapas galveno dzīslu; atsevišķu zaru vīšana, kambija audu nekroze ar sarkanu līdz tumši brūnu gļotu izdalīšanos, galotņu atmiršana.
Rododendriem novēro nenoteiktus brūnus plankumus uz lapām, kuru apakšpusē veidojas sporangiji, tumšas līnijas, kas norobežo bojātos audus no veselajiem, kā arī stublāja un visa auga atmiršanu. Precīzi slimību var diagnosticēt tikai laboratoriski.
Lai novērstu tās izplatīšanos Latvijā, VAAD aicina novērot iespējamos saimniekaugus savos dārzos un saimniecībās un nekavējoties ziņot VAAD inspektoriem vai dienesta reģionālajām nodaļām, ja konstatēti aprakstītie simptomi. Slimības aprakstu ar attēliem var saņemt VAAD Zemgales reģionālajā nodaļā Dobeles ielā 41a Jelgavā vai atrast interneta mājas lapā www.vaad.gov.lv.
Dekoratīvo augu ievedējiem ieteicams arī informēt VAAD, ja saņemta Phytophtora ramorum saimniekaugu, it īpaši rododendru, partija no ES valstīm. Ja ar augu pasēm iegādātajos košumkrūmos un kokos tomēr konstatēts šis īpaši bīstamais organisms, iespējams pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu sakarā ar inficēto un iespējami inficēto augu iznīcināšanu un kravas nosūtīšanu atpakaļ.
