Pērn mājsaimniecību patēriņa izdevumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī palielinājušies par piekto daļu un sasniedza vidēji 155 latus. Patēriņš vienlīdzīgi audzis gan pilsētās, gan laukos.
Pērn mājsaimniecību patēriņa izdevumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī palielinājušies par piekto daļu un sasniedza vidēji 155 latus. Patēriņš vienlīdzīgi audzis gan pilsētās, gan laukos.
Lidija Spārīte no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Mājsaimniecību budžeta statistikas daļas pauž, ka tas ir viens no augstākajiem rādītājiem pēdējos gados. Aizvadīto gadu raksturo straujš iedzīvotāju ienākumu kāpums. Proti, neto darba samaksa tautsaimniecībā palielinājusies vidēji par 23 procentiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātās pensijas – par 18 procentiem. Strauji audzis banku izsniegto patēriņa kredītu apmērs. Šie procesi ietekmējuši arī mājsaimniecību izdevumus.
Uzturs – lielākā izdevumu daļa
Tāpat kā iepriekš arī aizvadītā gada dati liecina, ka joprojām lielāki patēriņa izdevumi ir pilsētās dzīvojošajām mājsaimniecībām – 172 lati uz katru saimniecības locekli mēnesī. Rīgā pat 201 lats, bet laukos tie bija ievērojami zemāki – 119 latu. Vērtējot mājsaimniecību budžetus, ne visi patēriņa izdevumi tiek realizēti naudas izteiksmē. Nozīmīgu daļu, sevišķi laukos, veido pašu saražotās produkcijas patēriņš un citi izdevumi natūrā. Vidēji valstī uz vienu iedzīvotāju tie bija septiņi lati, bet laukos – par četriem latiem vairāk.
Lielāko izdevumu daļu joprojām veido uzturs, kam izlietoti vidēji 28 procenti no visiem patēriņa izdevumiem. Pārtikas patēriņam ik gadu vērojama tendence nedaudz samazināties. Pērn tā īpatsvars sarucis par trim procentiem. Tomēr pietiekamai daļai tas ir ievērojami lielāks. Pensionāri pārtikai izlietojuši 43 procentus no kopējiem izdevumiem. Ievērojamu īpatsvaru sasniedz izdevumi transportam un mājoklim, kas veido 13 un 12 procentu no kopējiem tēriņiem. Kopumā visās mājsaimniecībās izdevumi pārtikai, mājokļa uzturēšanai un komunālajiem maksājumiem, transportam, kā arī apģērba un apavu iegādei veido vidēji 61 procentu no kopējā patēriņa.
Auguši tēriņi transportam
Pērn visvairāk palielinājušies izdevumi transportam – par 37 procentiem, atpūtai un kultūrai – par 35. Par nepilnu trešo daļu vairāk atvēlēts mājokļa iekārtu iegādei, mājturības piederumiem, mājas uzkopšanai, kā arī restorāniem, kafejnīcām un viesnīcām, kas liecina par zināmām labklājības līmeņa celšanos tendencēm.
Aplūkojot dažādas sociālekonomiskās grupas, salīdzinoši labāk dzīvo uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecības, kur patēriņa izdevumi pārsniedz 180 latu uz ģimenes locekli, algotu darbu strādājošo vidū mēnesī tam izlieto 164 latus. Abās šajās grupās izdevumi pārtikai veidoja ceturto daļu no kopējiem. Savukārt pensionāru mājsaimniecības tai tērēja 43 procentus mēnesim domāto līdzekļu, bet citās trūcīgākajās mājsaimniecībās, kur izdevumi uz vienu cilvēku mēnesī nepārsniedz 90 latu, – 35 procentus. Turīgāko mājsaimniecību patēriņa izdevumi uz vienu locekli bija 285 lati. Tie ir 1,8 reizes lielāki par vidējiem rādītājiem.
Visaugstākais patēriņa izdevumu un līdz ar to arī ienākumu līmenis ir Rīgā un Pierīgas reģionā – attiecīgi 201 un 151 lats. Zemgales mājsaimniecību patēriņš atpaliek no valstī vidējā un pērn bija 131 lats.
Kad nekas nav nopirkts…
Iedzīvotāji piekrīt, ka viņu ienākumi aug, tomēr ikdienā arī cilvēkiem, kas pēc vērtējuma skalas pieskaitāmi pārtikušiem, jārēķina un jāieslēdz taupības režīms. Algota darba veicēja, kas vēlējās palikt anonīma, iepazīstot rezultātus, ne bez ironijas pauda, ka nu viņu ģimeni varot pieskaitīt turīgām, lai gan pēc vispārējās skalas viņi ne tuvu nepiederot vidusslānim. Trīs cilvēku ģimene maksā hipotekāro kredītu ap 150 latu apmērā, kas ņemts uz saprātīgu termiņu. Patēriņa kredīti sadzīves preču iegādei nekad nav ņemti. Pēc aizdevuma nomaksas katram ģimenes loceklim paliek vairāk nekā 300 latu. “Tēriņus īpaši nefiksējam un pārāk nesekojam līdzi, bet naudu iztērēt nav grūti. Cik reizes, izejot no veikala, spriežam: nekas nav nopirkts, bet desmitnieka nav. Šogad sevišķi jūtam, cik augušas pārtikas cenas,” stāsta sieviete.
Tā kā ģimenei patīk braukt ciemos un uzņemt viesus, katrā nedēļas nogalē aiziet ap simts latu. “Tālākos ceļos šogad neesam bijuši, divu dienu atpūtai Zvejnieku svētkos iztērējām ap 200 latu. Atceļā šausminājāmies, cik daudz. Turklāt tā bija ekonomiskā režīma atpūta – ne visas ēdienreizes ieturējām kafejnīcās, nakšņojām teltī. Arī pārējā laikā naudu kafejnīcām un restorāniem netērējam. Sadzīves tehnika un pārējais dzīvei nepieciešamais ir, tomēr līdz vēlamajam, kad varētu atļauties visu, ko gribam, ir ļoti tālu. Ja kāda ierīce sabojātos, jaunas iegādei būtu jāgaida līdz algai. Labprāt biežāk apmeklētu koncertus, pirktu grāmatas. Dārdzības dēļ tas notiek labi ja reizi ceturksnī. Nākamgad jaunā paaudze jālaiž augstskolā. Tas budžetā būs nopietns robs. Ja vēl maksa par augstskolu būtu atbilstoša kvalitātei, bet… Kopējos izdevumus papētot, brīnos, kā statistiķiem izglītībai tik mazs procents var sanākt, jo šis pakalpojums pie mums ir ļoti dārgs.”
Iztikt var, tikai jākalkulē
Savukārt Dzidra Segliņa, ko ģimenē labsirdīgi sauc par saimniecības ministri, atzīst, ka arī divi pensionāri šodienas dārdzībā un bez sava mazdārziņa var itin labi iztikt un nodrošināt daudzveidīgu ēdienkarti. Ir tikai cītīgi katru dienu jārēķina līdzi un jāplāno tēriņi. Pensionāru pāris aktīvi seko atlaižu akcijām veikalos. Tā pat dārgo olīveļļu izdodas nopirkt par pieņemamu cenu. Tomātu sulas akcijas laikā ģimene atteikusies no piena. Tagad, kad zivju pārstrādātāji runā par bankrotu, veikalos kā vēl nekad izdevīgi nopērkami dažādi zivju konservi.
“Cenas ļoti cēlušās, bet iztiekam ļoti labi, jo esam piemērojušies laikam,” stāsta Dzidra, atklājot, ka dienā abi ar vīru ēdienreizēm iztērē 2,6 latus. Viņa pērkot arī Krievijā izdotu biļetenu par to, kā taupīgi izdzīvot. “Arī pie mums tāds ļoti būtu vajadzīgs. Tur tiešām ir padomi, kas daudziem noder un rosina domāt par savu situāciju.” Ģimene uzreiz jūtot transporta izdevumus. Pat reizēs, kad jāaizbrauc tikai uz pilsētas tirgu, jāšķiras no lata, un tas nav maz.
CSP Jelgavas Informācijas centra pārstāve Anna Komare stāsta, ka mājsaimniecību budžeta aptauja tiek veikta katru mēnesi. Tajā pēc nejauša izlases principa piedalās 225 jelgavnieku un 124 rajona iedzīvotāju ģimenes. Lai aptvertu pēc iespējas plašāku sociālo slāņu loku, ik pēc mēneša dalībnieki mainās.
Lai gan dažkārt statistiķiem nākas saskarties ar skeptisku attieksmi, tomēr kopumā iedzīvotāju rīcībā naudas ir vairāk un viņi vairāk var atļauties. Tagad daudziem preces, ko savulaik uzskaitīja par nepieejamām, ir norma. “Labklājības līmenis aug, vienīgi – jo vairāk cilvēkiem ir, jo vairāk gribas.” Pirms gadiem diviem ģimene ar diviem bērniem uzskatīja, ka mēnesī iztikšanai pietiek ar 300 latu, tagad būtu nepieciešami vismaz 1000 latu.
