Līdz novembrim būs sagatavota riska vadības sistēmas stratēģija, informācijas sistēma, kā arī tehniskā dokumentācija Krīzes vadības centra izveidei Jelgavas un Šauļu reģionos.
Līdz novembrim būs sagatavota riska vadības sistēmas stratēģija, informācijas sistēma, kā arī tehniskā dokumentācija Krīzes vadības centra izveidei Jelgavas un Šauļu reģionos. Savukārt valstij nākamā gada budžetā jāatrod nauda, lai ideja “neiesaldētos” uz nenoteiktu laiku un centrs pilnvērtīgi sāktu darboties.
Tāda bija galvenā sarunas tēma Rīgā Katastrofu medicīnas centrā, kurā piedalījās arī Jelgavas pašvaldības, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un preses pārstāvji.
No 2006. gada marta līdz šā gada novembrim Jelgavas Dome sadarbībā ar Šauļu pašvaldību, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Katastrofu medicīnas centru un vēl dažiem citiem partneriem īsteno INTERREG IIIA Dienvidu prioritātes ietvaros atbalstīto projektu “Pārrobežu sadarbības iniciatīva riska vadības sistēmas veidošanai Latvijas un Lietuvas kaimiņu reģionos”. Tā mērķis ir izstrādāt pilotprojektu Zemgales un Šauļu reģionos riska vadības sistēmas izveidei. Projekta kopējās izmaksas ir 1,3 miljoni eiro.
No šiem vairāk nekā miljona eiro zināma summa atlicināta tā sauktajiem “cietajiem” pirkumiem, piemēram, trīsdesmit videonovērošanas kamerām (15 no tām kalpos Šauļos un 15 Jelgavā), kuru izmantošana vairāk saistās ar narkomānu, kabatzagļu un huligānu ierobežošanu. Par 186 370 eiro tiks iegādāta mobilā gaisa piesārņojuma laboratorija. Industriālā riska pētnieks Andris Maurāns, kas 1994. gadā kopā ar grupu zinātnieku veica industriālā riska analīzi Jelgavā, atzīst, ka mums vairāk derētu pastāvīga monitoringa iekārta Jelgavas stacijā – tā ir vieta, kur krustojas pasažieru un bīstamo kravu transporta plūsma. Arī pašreizējā projekta koordinatore Liene Rulle atzīst, ka mobilā laboratorija galvenokārt varētu atrasties tieši dzelceļa stacijas tuvumā.
Vēl pie “cietajiem” pirkumiem pieskaitāma nojumes būvniecība Šauļu ātrās palīdzības automašīnām un moderni civilās aizsardzības tērpi divām glābšanas komandām Jelgavā un Šauļos. Jāatzīst, ka pagaidām valsts mūsu gunsdzēsības un glābšanas dienestu pienācīgi apgādāt nespēj, un, ja INTERREG IIIA atbalstītajā projektā tādas iespējas parādās, – kāpēc gan ne. Turklāt civilās aizsardzības ekipējums attiecas uz tik nopietnu lietu Jelgavas un arī Šauļu dzīvē kā bīstamo dzelzceļa kravu tranzīts.
Lielākās summas projektā paredzētas tā sauktajām “mīkstajām” izmaksām. Tuvu pusmiljonam (414 767 eiro) izmaksā pasūtījums Čehijas uzņēmumam “Klika – BP s.r.o.”, kas izstrādā riska vadības sistēmas stratēģiju un riska vadības informācijas sistēmu. 24. jūlijā stratēģijas projekta versijas prezentēšana paredzēta Jelgavā. Kā skaidro L.Rulle, stratēģija varētu būt vairāk nekā simts lappušu bieza grāmata, kurā izklāstīts, kā dažādiem dienestiem un institūcijām vajadzētu sadarboties vienā vai otrā krīzes situācijā.
Riska vadības informācijas sistēmas izstrāde saistās ar datorprogrammām, kas visus sadarbības partnerus vienos darbotiesspējīgā sistēmā. Vēl gan nepieciešams Krīzes vadības centrs, kurā strādātu apmācīti, konkurētspējīgi algoti darbinieki un kurš arī jāuzbūvē. Tādam mērķim ar šā projekta 1,3 miljoniem nepietiek. Kā atzīst pilsētas galva Andris Rāviņš, te, visdrīzāk, būs nepieciešams valsts finansējums. Patlaban ir zināma neskaidrība, vai šāda valsts budžeta nauda sadarbības partneriem atradīsies. Vistrauksmaināk šajā sakarā runāja Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics: “Tie, kuri, apspriežot nākamā gada budžetu, balsos pret Jelgavas reģionālā Krīzes vadības centra izveidi, būtībā balsos par nāves sodu divdesmit cilvēkiem.” Direktors savu domu paskaidroja šādi: “Izsaucot palīdzību, jaunā sistēma dažu sekunžu laikā pēc zvana par negadījumu pati izskaitļos, uz kurieni operatīvajiem dienestiem jābrauc, kāds ir tuvākais ceļš, vai cietušais agrāk ir saņēmis medicīnisko palīdzību, vai viņam nav alerģijas pret kādiem medikamentiem utt. Šī informācija būs nodota arī slimnīcai, kas jau pirms pacienta ievešanas varēs attiecīgi sagatavoties cīņai par viņa dzīvības saglabāšanu. Tā mēs iegūsim laiku, lai ik gadu Latvijā spētu izglābt par simts cilvēkiem vairāk,” tādu vīziju pēc jaunās riska vadības sistēmas ieviešanas Jelgavas un Šauļu reģionā uzbūra Katastrofu medicīnas centra direktors. Pēc M.Šica domām, arī pašreizējos apstākļos iedzīvotājiem, izsaucot medicīnisko palīdzību, vajadzētu pie mediķiem vērsties “pa tiešo”, zvanot 03, nevis iet garāko ceļu caur 112, kas rada dārgo sekunžu zaudējumu.
