«Ļaunums ārpus mums tiks iznīcināts tikai tad, kad tas būs iznīcināts mūsos.» (Ļ.Tolstojs.).
“Ļaunums ārpus mums tiks iznīcināts tikai tad, kad tas būs iznīcināts mūsos.” (Ļ.Tolstojs.)
Tātad, ņemot vērā, cik daudz ļaunuma ir visapkārt, jāsecina, ka ar mums pašiem varbūt arī kaut kas nav kārtībā. Bet varbūt ir? Iespējams, esam tik altruistiski, ka tad, kad izšķiras mūsu dzīvības vai nāves jautājums, nedodam dakterim ne santīma, bet pajautājam, vai varbūt šajā palātā ir kāds, kuram palīdzība tikpat nepieciešama, lai dakteris vispirms parūpējas par to otru. Varbūt, kad mums nav naudas, mēs priecājamies, ja, atraduši uz ielas piecīti, to varam atdot kādam, kuram arī nav?
Bet neesam jau prātu izkūkojuši, vai ne? Savs krekls ir tuvāks.
Tāpēc cīnīsimies pret korupciju, pret kukuļiem, pret netaisnību. Ir atšķirība starp cīnīties PRET vai cīnīties PAR.
Kāda sieva allaž esot turējusi pa rokai dažādas zāles – pret galvas, pret vēdera, pret aknu sāpēm. Līdzīgi ir ar cīnīšanos pret netaisnību.
Un katrā cilvēkā savu reizi saceļas zvērs – savtīgums. Ja kādam šķiet citādi, jādomā, vai viņš nedzīvo tikai ilūziju pasaulē.
… Vienota ētikas sistēma devalvējas. Katram savs priekšstats par labo un ļauno, jo absolūti labais ir reiz atmesta ideja par Dievu. Tā neatbilst mūsdienu cilvēka ikdienas vajadzībām un ir apšaubāma mūsu izcilajam prātam. Un naivas tautasdziesmas par tikumu arī skandē tikai bērndārznieki.
Arvien vairāk haosa ienāk un ienāks, jo viss, ieskaitot vērtības, demokrātijas apstākļos ir apstrīdams.
Starp citu, vispārīgi ņemot, gandrīz katrs cilvēks atzīs, ka baušļi ir diezgan labi, lai nomērītu cita dzīvi, bet sirdsapziņa ir instruments, kurš traucē dzīvot normāla un mūsdienīga cilvēka dzīvi. Tāpēc par tā patieso vērtību varam diskutēt. Ir vai nav otram kārtīga, ik dienas spodrināta sirdsapziņa.
Ir viegli pateikt, ka citi ir slikti. Viegli arī otrādi – klusēt, jo kurš tad bez grēka. Melojam, kukuļojam, zogam. Ja ne ko citu, tad otram godu zogam, vismaz tenkojot.
