Kamēr vējš, siltais laiks, mitrums un migrējošie putni veicina bīstamās karantīnas slimības – bakteriālās iedegas – izplatību arvien lielākos attālumos Zemgalē, Staļģenē, kur atklāts kaites perēklis, lielākoties skumst ne par ražas zaudējumu.
Kamēr vējš, siltais laiks, mitrums un migrējošie putni veicina bīstamās karantīnas slimības – bakteriālās iedegas – izplatību arvien lielākos attālumos Zemgalē, Staļģenē, kur atklāts kaites perēklis, lielākoties skumst ne par ražas zaudējumu, bet iznīcināmajiem kokiem. Augu aizsardzības eksperti gan mierina, ka problēma ir pārspīlēta un šī slimība nav nopietnākais drauds Latvijas lauksaimniekiem.
Baktērija, kas ierosina iedegas Erwinia amylovora, rada nopietnus ekonomiskos zaudējumus valstīs, kurās tā izplatīta. Slimība ne tikai samazina augļu ražu, bet ir ļoti bīstama arī pašiem augiem. Uzņēmīgākajiem saimniekaugiem – ābelēm, bumbierēm, vilkābelēm un pīlādžiem – tā izplatās tik strauji, ka jau pēc pirmajām redzamajām inficēšanās pazīmēm tie ātri aiziet bojā. Ka lapu brūnēšana un veselu zaru izkalšana norisinājusies strauji, apliecina “Ziņu” uzrunātie Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenes ciemata privātmāju saimnieki. Daži sūrojas, ka gadu desmitiem lolotie koki šoruden solījuši bagātīgu ražu, ko plānots pārstrādāt sulā, bet lielākoties dārzu īpašnieki vērtē – tik vai tā nav bijis, kur likt ābolus. Taču žēl koku, kas saglabāti ainaviskumam.
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Zemgales reģionālās nodaļas vadītājas vietnieks Uvis Jaunzemis gan mierina iedzīvotājus, ka Staļģene bez augļukokiem gluži nepalikšot. Sākumā būs jāizzāģē vien slimības skartie. Tie tūlīt arī jāsadedzina. “Galdiņu” saimniecei Baibai Bulai žēl, ka no dārzā atstātajām dažām vecajām ābelēm tagad nevarēs pat sagatavot malku. To paredz slimības ierobežošanas pasākumu plāns, jo infekcija saglabājas un pārvietojas ar augu šūnsulu. Pirms četriem gadiem, pārnākot uz Staļģeni no Emburgas, koki stipri apzāģēti un atjaunoti to vainagi. Cerēts, ka dārza skaistumu veidos vismaz pāris lielu koku, taču nu paliks vien klajums. Savukārt Gundegās sastaptais Jānis Lielmanis vēl domā, vai maz ļaus augu aizsargiem izzāģēt savu dārzu. Ik pavasari ābeles kaļķotas, mēslotas, bet nu viss vējā. Tomēr jāpiebilst, ka par karantīnas noteikumu neievērošanu draud administratīvs sods.
Kā jau “Ziņas” vakar rakstīja, Staļģenē konstatēts slimības perēklis – gandrīz visos no aptuveni 50 piemājas dārziem augļu koki inficēti ar šo kaiti, kas nav bīstama cilvēkiem un dzīvniekiem.
Pašlaik VAAD inspektori strādā pastiprinātā režīmā un pārbauda visas privātmājas un dārzus arī Staļģenes tuvākajā apkaimē. Tiek ņemti paraugi no infekcijas saimniekaugiem. U.Jaunzemis teic, ka no atvaļinājumiem atsaukti visi inspektori.
Slimības ierobežošanas pasākumus uzsāks rīt, tos organizēs VAAD sadarbībā ar pašvaldības pārstāvjiem. Darbu īstenošanai nepieciešams saulains un bezvēja laiks, lai slimība neizplatītos tālāk. Savukārt Jaunsvirlaukas un Sidrabenes pagastā izsludinās ārkārtas situāciju.
VAAD Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Gunita Šķupele zina teikt, ka desmit kilometru rādiusā ap infekcijas perēkli nav nevienas stādaudzētavas, tomēr apdraudēti vairāki komerciāli dārzi.
Bakteriālo iedegu klātbūtne valstī ir galvenais ierobežojuma iemesls stādāmā materiāla eksportam. Tas nozīmē, ka pie mums izaudzētos augļu koku dēstus nevarēs izvest ārpus valsts. Augļkopības eksperti vērtējumu sola sniegt tuvāko dienu laikā, bet valdība nākamnedēļ lems, vai cietušo dārzu saimniekiem piešķirt kompensācijas.
***
Erwinia amylovora
Baktērija – bakteriālo iedegu ierosinātāja – pārziemo inficētajos saimniekaugos. Baktērijas ir primārais ziedu inficēšanās avots pavasarī. Infekcijas attīstībai labvēlīgākie apstākļi ir 12 – 240C temperatūra un paaugstināts gaisa mitrums. Baktērija augā iekļūst caur ziediem, dabiskajām atverēm (atvārsnītēm u.c.) un bojājumiem, kurus izraisījuši kukaiņi vai stiprs lietus.
Izplata
• Kukaiņi, lietus, vējš.
• Ar inficētiem instrumentiem, stādāmo materiālu, putnu starpniecību.
Simptomi
• Jaunie dzinumi novīst, nobrūnē, dzinumi deformējas.
• Lapām veidojas nekroze, kas sākas no lapu plātnes malām vai lapu kāta, nobrūnē centrālais dzīslojums.
• Augļi brūnē, sačokurojas un iet bojā, bet nenokrīt.
• Iedegas sākas no zaru galiem, pāriet uz lielākajiem zariem un izplatās uz galveno stumbru. Bojāto koku miza vietām uzpūšas un plaisā.
Fitosanitārie pasākumi
• Inficēto augu iznīcināšana.
• Erwinia amylovora saimniekaugu ievešana tikai no valstīm, kur šī slimība nav sastopama.
• Stingra dārzu un stādaudzētavu kontrole.
***
Viedokļi
Mārtiņš Roze, zemkopības ministrs:
Gadījumos, kad nepārvaramu apstākļu (šoreiz – ārkārtīgi bīstamas augu slimības) dēļ nākas iznīcināt stādījumus, valsts var izmaksāt atbalstu par zaudējumiem. Zemkopības ministrija noteikti iesniegs informatīvo ziņojumu par situāciju izskatīšanai valdībā. To sagatavos Valsts augu aizsardzības dienests, kas veiks visaptverošu analīzi par visiem iespējamiem zaudējumiem. Iespējas izmaksāt atbalstu jāskata kontekstā ar valsts budžetu – ja šādi līdzekļi tiks rasti, augļkopjiem kompensāciju par zaudējumiem noteikti izmaksās.
Uvis Jaunzemis, VAAD Zemgales reģionālās nodaļas vadītājas vietnieks:
Visticamāk, kokus būs jāsāk zāģēt šīs nedēļas beigās, un darbu plānots paveikt divās nedēļās. Sadarbībā ar pašvaldību plānojam, kā minētos pasākumus veikt organizēti, turklāt vairākās mājās mīt pensionāri, kas saviem spēkiem ābeles nozāģēt un iznīcināt nemaz nespēj.
Biruta Bankina, LLU Augsnes un augu zinātņu institūta asociētā profesore:
Nedomāju, ka šī slimība iznīcinās Latvijas augļudārzus. Galu galā bakteriālās iedegas ir gandrīz visās Eiropas valstīs, un tomēr augļudārzi pastāv. Tomēr šī slimība ir ļoti bīstama un karantīnas pasākumi jāveic ārkārtīgi precīzi, tieši tā, kā to pieprasa VAAD speciālisti. Galvenais, ko gribētu uzsvērt, – jāņem vērā, ka šo slimību nevar ierobežot ne ar kādiem augu aizsardzības līdzekļiem, tātad vienīgā iespēja ir iznīcināt inficētos kokus. Nekādā gadījumā nevajag to darīt, pirms VAAD speciālisti apstiprinājuši, ka tās tiešām ir iedegas, jo tikai pēc ārējām pazīmēm šo slimību noteikt nevar. Taču jāpiebilst, ka tā nebūt nav vienīgā karantīnas slimība, kas pierādīta Latvijā.
