Šī bija traka nedēļa, kad gandrīz neko citu ārpus universitātes telpām nepaspēju izdarīt, jo slodze ir ļoti liela. Pērn biju atbildīgā sekretāra vietniece, bet šogad – atbildīgā sekretāre.
Šī bija traka nedēļa, kad gandrīz neko citu ārpus universitātes telpām nepaspēju izdarīt, jo slodze ir ļoti liela. Pērn biju atbildīgā sekretāra vietniece, bet šogad – atbildīgā sekretāre.
Man uz dokumentiem jāliek gala paraksts, apstiprinot, ka viss ir kārtībā. Mēs, Uzņemšanas komisija, esam kā bites, kas nes medu. Un tas tuvākajiem gadiem nodrošinās universitātei darbu – studentus. Mācīties gribētāji nāk dažādi – cits ļoti sakautrējies, cits drošu soli, tik viens bija ar kaut ko neapmierināts.
Nedēļas sākums izvērtās ļoti saspringts. Darba dienas rīti sākās pirms pulksten astoņiem, kad ašākie pretendenti jau stāvēja rindā. Pirmajā dienā tika iesniegti 500 pieteikumu, līdz ar to vakarā bija ļoti liels nogurums. Tomēr paspēju apsveikt māsas mazo meitiņu pirmajā vārda dienā. Trešdien universitātē sveicām tūkstošo reflektantu, un tāpat kā pirmais tā bija topošā studente no Ozolniekiem. Savukārt vakarā beidzot izgāju nelielā apgaitā pa dārzu un ieēdu ogas.
Interesants gadījums bija ceturtdien – pieteikumu iesniedza meitene, kurai bija tāds pats meitas uzvārds kā man. Arī viņa beigusi Medicīnas akadēmiju un strādā par zobārsta palīdzi. Pārskatot un pārbaudot personas kodus, zīmīgi daudz esmu pamanījusi maijā, manā mēnesī, dzimušos studēt gribētājus.
Nedēļas nogale rādās nedaudz vieglāka – sestdien pēc darba mājās jāpaspēj paveikt remontdarbi. Vakarā noteikti būs jāaizbrauc uz lauku mājām Vecsvirlaukā, palūkot, kā mūsu vecās ābeles aug. Mani šī koku slimība nesatrauc, jo lauku mājās viss ir vecs, tādēļ būtu pat labi, ja ābeles nozāģētu. Tiktu izdarīts viens kārtīgs darbs, tomēr citiem tas ir skumji.
Vienīgā brīvdiena šonedēļ svētdiena. Ceru, ka būs skaists un saulains laiks, lai pie dabas, pie jūras varētu kārtīgi atpūsties par visām sešām darba dienām, relaksēties un uzkrāt spēkus nākamajai nedēļai.
Es visu dienu satiekos ar cilvēkiem, tāpēc vakarā gribas pabūt vienatnē. Taču līdztekus intensīvajam darbam bija jāpaspēj nokārtot dažādas sadzīviskas lietas, kā arī sagatavoties māsas dzimšanas dienai.
Sazvanos arī ar meitu, kas pašlaik ar kolektīvu “Vēja zirdziņš” dejo Dānijā. Notikumiem Latvijā gan varēju sekot līdzi tikai nedaudz. Piemēram, domāju, ka obligāto veselības apdrošināšanu vajadzētu ieviest, bet varbūt ne ar tik lieliem maksājumiem. Jābūt izstrādātai sistēmai un jāinformē cilvēki, ko viņi iegūs apdrošinoties.
Trīs gadu laikā pirmajās trīs dienās šogad ir vislielākais pieteikumu skaits – 1217. Tas norāda, ka darba intensitāte aug. Varbūt nākamā nedēļa būs vieglāka par aizvadīto, jo šonedēļ bija jāpierod pie pilnīgi jaunas uzņemšanas sistēmas. Bet man patīk strādāt LLU. Patīk darbs ar jauniem cilvēkiem, līdz ar to jūtu sevi jaunu un uzturu jaunības garu. Jāpiebilst, ka visu nedēļu mans atbalsts sarežģītu situāciju risināšanā bija mācību prorektora vietnieks Vilnis Tomsons.
