Cik gan patiesas ir dzīvesgudru ļautiņu pamācības – kur sākas nauda, tur beidzas draudzība.
Cik gan patiesas ir dzīvesgudru ļautiņu pamācības – kur sākas nauda, tur beidzas draudzība. Brīvvalsts laika rakstniecības spīdeklis un vēlākais padomju Latvijas valdības līderis biedrs Lācis savā slavenākajā darbā rakstīja, ka piekrastes ciemu zvejniekiem kādreiz prātus pamatīgi jaukuši vērtīgie Baltijas jūras iemītnieki laši. Ar saviem spīdīgajiem sāniem tie tā apdullinājuši sīvā cienītājus zvejasvīrus, ka kārtējā ikru kilograma dēļ tie bijuši gatavi pat miesīgam brālim rīkli pārgriezt.
Kašķīgi brālīgās Baltijas tautiņas villas izmešanā ar tik niecīgiem mērogiem vairs neķēpājas – Latvijas un Igaunijas līderi pēdējo padsmit gadu laikā ne vienu reizi vien pamanījušies “saiet matos” reņģu dēļ un nespējas vienoties par kopēju pozīciju attiecībās ar draudīgo austrumu ķepaini. Savukārt pret “brāļukām” reizēm pausts nīgrums un dzēlīga ironija par leišu lieltirgotāju un ēdinātāju “troļļveidīgo” invāziju Latvijā, ekoloģisko bumbu ar laika degli Būtiņģes naftas termināļa veidolā, viesstrādnieku armādām Latvijas pierobežas desu un sieviešu apakšveļas ražotnēs un nicīgi atgādināts par seno, leišu plašsaziņas telpā uzpūsto starpgadījumu ar lapsādas cepuri.
Labklājību un pārticību šajos platuma grādos bieži vien simbolizē melnais zelts – nafta. Līdz ar jaunā Latvijas prezidenta Valda Zatlera stāšanos amatā un pirmajām vizītēm pie tuvējiem kaimiņiem no jauna aktualizēts jau deviņdesmito gadu otrajā pusē iestrēgušais jautājums par Latvijas un Lietuvas jūras robežu. Pret Latvijas līdera izteikto optimistisko paziņojumu, ka beidzot būtu laiks šo jautājumu sakārtot, gan jāattiecas vismaz piesardzīgi, jo šoreiz vairāk nekā jebkad ir skaidrs, ka nesaskaņu iemesls ir tikai un vienīgi kārdinošās naftas atradnes jūras dzelmē.
Pēc leišu valstsvīru izteikumiem, Viļņa nevēlas piekāpties jautājumā par jūras teritorijas un līdz ar to tur, iespējams, esošo bagātīgo naftas atradņu pārdali.
Visai tuvā nākotnē varam tikt pie vēl viena “iemarinēta” procesa, ja vien Latvijas pusi nepārņems altruistiskas jūtas un netiks nolemts daļu strīdus teritorijas par paldies vai pat bez tā atdot mūsu kaimiņiem. Tas būs kārtējais principiālais pārbaudījums mūsu varai par to, kas tai tuvāks – stingra nostāja vai “melnā zelta” bareli.
