Tas visā pilnībā attiecas uz Otrā pasaules kara un tam sekojošajiem notikumiem padomju varas gados Jelgavā.
Tas visā pilnībā attiecas uz Otrā pasaules kara un tam sekojošajiem notikumiem padomju varas gados Jelgavā. Divu lielvaru izraisītā kara ugunīs 1944. gada degošajās vasaras dienās gāja bojā Zemgales metropoles Jelgavas lielākā daļa. Pēc nepilnu nedēļu ilgajām ielu kaujām Jelgava līdz 12. oktobrim kļuva par piefrontes pilsētu. Tikai Lielupe bija nepārvarams šķērslis padomju armijas tālākam uzbrukumam Rīgas virzienā.
Cīņās Jelgavā tās aizstāvji iznīcināja ap 50 padomju tanku. Pirmie pilsētas aizstāvji nežēlīgajās kaujās par katru namu un ielu krustojumu degošajā pilsētā bija latviešu leģionāri, kuriem pēc Jelgavas atstāšanas pievienojās vācu karavīri un tankisti no 12. tanku divīzijas, kas vēlāk noturēja fronti no Baldones līdz Rīgas jūras līcim.
Pēc Vācijas informācijas, kaujās par Jelgavu krituši ap 500 vācu armijas, tai skaitā arī latviešu, karavīru. Līdz šim nav izdevies atklāt viņu lielākos apbedījumus, kas pēc kara tika necilvēciski iznīcināti. Pilsētā atrasti un ekshumēti 112 kritušo vācu armijas karavīru. Vācieši pārbedīti Jelgavas Miera, latviešu leģionāri – Lestenes Brāļu kapos. Jelgavas rajonā pārbedīto skaits ir trīs reizes lielāks. Tur atrastie vācu karavīri guldīti lielajos Saldus Novadnieku kapos, kur paredzēts pārapbedīt 30 000 no 100 000 Latvijā kritušo dažādu nacionalitāšu vācu armijas karavīru.
Padomju varas karš pret vācu armijas karavīriem turpinājās arī pēc 1945. gada 8. maija – tika iznīcinātas to apbedījumu vietas. Tāda antihumāna rīcība bija vērojama arī Jelgavā. Pēc informācijas par daudzajām vācu karavīru apbedījumiem, Jelgavā lielākais atrodas pie Jelgavas – Rīgas šosejas, posmā no “Latvijas keramikas” līdz degvielas uzpildes stacijai.
Pirms četriem gadiem saņēmu atļauju ekshumācijas darbiem minētajā objektā. Tur ieradās arī buldozers un Jelgavas “Balticum” pārapbedīšanas grupas cilvēki, “Lattelecom” un DET pārstāvji. Viņi brīdināja par trīs kabeļiem, kas ierakti virs apbedījumiem, liedzot veikt rakšanas darbus.
Tagad vēroju, ka tur ierīko kājāmgājēju un riteņbraucēju celiņu, veicot plašus zemes darbus. Brīdināju darbu vadītāju, ka viņi strādā virs Otrajā pasaules karā kritušo karavīru kapulauka. Lūdzu gadījumā, ja atrod kāda karavīra mirstīgās atliekas, ziņot Jelgavas Domei vai man. Tādēļ nebija pārsteigums, ka aģentūras “Pilsētsaimniecība” pārstāvis Rihards Bulderbergs zvanīja par tur atrasto kritušo vācu karavīru. Ieradies notikuma vietā, konstatēju, ka Kārens Mhi-Tarjans ar ekskavatoristu Aigaru Armonu atraduši vācu karavīru kaulus kopā ar četriem kara zābakiem un vienu vācu armijas pazīšanas zīmi. Atradumu nosūtīs uz ekspertīzi Saldū un pārapbedīs Novadnieku kapsētā. Pagātnes kļūdas ir grūti labot, bet tas jādara, lai Jelgavas alnis kaunā nenosarktu. Domāju, jāuzliek piemiņas zīme, kas sargātu zem trotuāra gulošo karavīru mieru un daļēji labotu pagātnes necilvēcību.
Tas pats sakāms par padomju varas gados iznīcinātajiem vācu kara- gūstekņu kapulaukiem Ozolpilī un Bērzu kapos, par paraugu ņemot piemiņas vietu Rīgas 2. Meža kapos
Par toreizējo vadītāju cilvēcību pret Jelgavu var liecināt Ventspils, kur no Meža kapiem pārbedīšanai Novadnieku kapsētā ekshumētas 300 vācu karagūstekņu mirstīgās atliekas. Divas dienas Jelgavas grupa piedalījās pīšļu ievietošanas darbos mazajos koka zārciņos. Vienīgā pašvaldība Latvijā, kas spējusi daļēji saglabāt vācu karavīru apbedījumus, ir Džūkstē.
