Lai gan neesam tik lieli grādīgā cienītāji kā, piemēram, Latgales iedzīvotāji, tomēr apskurbuši un nesakarīgi murmulējoši indivīdi nebūt nav retums arī Jelgavas ielās.
Lai gan neesam tik lieli grādīgā cienītāji kā, piemēram, Latgales iedzīvotāji, tomēr apskurbuši un nesakarīgi murmulējoši indivīdi nebūt nav retums arī Jelgavas ielās. Un ne jau vienmēr “degviela” šīm personām nāk no veikalu plauktiem – visbiežāk sevis apreibināšanai tiek izmantoti šaubīgas izcelsmes dzērieni plastmasas limonādes pudelēs, pēc kuriem atsevišķās “točkās” jeb, kā tās mēdz glauni dēvēt, nelegālās alkohola tirdzniecības vietās pat jāstāv rindā. Nemaz tālu nav jāmeklē – tepat Zirgu ielā pie kāda dzīvokļa loga iestaigāta glīta taciņa, un maz ticams, ka to izveidojis kāds kaislīgs īrnieces pielūdzējs.
Likumsargi vienmēr sūkstījušies, ka likumi ir pārāk humāni, tādēļ cīņa ar krutkas tirgotājiem līdzinoties Dona Kihota izdarībām ar vējdzirnavām, taču tagad policijai dots jauns ierocis – grozījumi Krimināllikumā, kas paredz jau pirmajā reizē kriminālsodu nelegālā alkohola tirgotājam.
Interesanti – ja patlaban Jelgavā un rajonā tiesībsargājošo institūciju uzskaitē ir apmēram 150 “točku”, tad kā situācija mainīsies, teiksim, pēc gada? Gribētos ticēt, ka šķaidītā spirta tirdzniecība ies mazumā, taču nez kādēļ liekas, ka tiks atrasts kārtējais iemesls, lai plātītu rokas un atgaiņātos no jautājumiem par situācijas neuzlabošanās iemesliem.
Vēl gan no valsts puses palikusi neatrisināta procedūra par nelegālā alkohola tirdzniecības fakta pierādīšanu. Pirmkārt, policistiem netiek piešķirti līdzekļi, lai veiktu kontrolpirkumu (bet bez tā tiesa vainu neuzskata par pierādītu), otrkārt, nav personu, kas varētu iegādāties nelegālo alkoholu, jo likumsargus tirgoņi jau atpazīst trīs kilometru rādiusā. Valsts policijas vadība vairākkārt rosinājusi valdību risināt šo jautājumu, taču rezultāta nav. Tādēļ ko līdz jauns ierocis, ja patronas tam palikušas iepakotas kāda ierēdņa galda atvilktnē.
