Par to pārliecinājušies Zemgales plānošanas reģiona pārstāvji, apmeklējot Petrozavodsku un tās tuvāko apkaimi. Brauciens bija balstīts uz kontaktiem, kas izveidojušies, ieviešot ES INTERREG programmas Baltijas eiroreģionu tīkla projektu.
Par to pārliecinājušies Zemgales plānošanas reģiona pārstāvji, apmeklējot Karēlijas galvaspilsētu Petrozavodsku un tās tuvāko apkaimi.
Brauciens bija balstīts uz kontaktiem, kas izveidojušies, ieviešot ES INTERREG programmas Baltijas eiroreģionu tīkla projektu. Zemgales pārstāvjiem, ko vadīja reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Gints Kaminskis, divās dienās notika astoņas lietišķas tikšanās, kurās bija vērojama abpusēja ieinteresētība jaunu sadarbības kontaktu izveidē un to padziļināšanā.
Interesē investori
Karēlijas Republikas ekonomikas attīstības ministrs Mihails Jurinovs un vairāku struktūrvienību vadītāji vērsa uzmanību uz saimnieciskiem jautājumiem. Kā informē Zemgales plānošanas reģiona speciālists Juris Kālis, Karēlijā visattīstītākās nozares ir mašīnbūve, celulozes un papīra ražošana, zivsaimniecība un kokapstrāde. No eksporta preču kopējā apjoma meža materiāli aizņem ap 70 procentu. Kokrūpniecībā, tāpat kā citās ražošanas nozarēs, Karēlijā jaušams kvalificēta darbaspēka trūkums.
Apaļkoksnes izvedmuitas paaugstināšana Krievijā un ierēdņu vēlme attīstīt ražošanu ar augstāku pievienoto vērtību vietējiem ražotājiem sagādā būtiskas problēmas. Tālab valdība ir ieinteresēta atbalstīt ikvienu iniciatīvu nopietnām investīcijām reģionā, arī no Zemgales uzņēmēju puses. Tāpēc Karēlijas ekonomisti izrādīja lielu interesi par zinātnes un tehnoloģisko parku attīstību pie mums, tostarp par Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta, kā arī Būvizstrādājumu inovāciju un testēšanas centra darbu Jelgavā.
Iet līdzi laikam
No sarunām Ekonomikas attīstības ministrijā un Likumdošanas sapulcē reģiona pārstāvji secinājuši, ka Zemgales uzņēmējiem Karēlijā ir plašas iespējas attīstīt savu biznesu pārtikas ražošanā, sevišķi zivrūpniecībā, jo šī republika Krievijā ir līderis zivju – lašu un foreļu – audzēšanā un pārstrādē. Lauksaimniecība Karēlijā ir mazattīstīta, mūsu pieredze visvairāk noderētu bioloģiskajā lauksaimniecībā. Karēlijā ir lieli dažādu meža ogu resursi, kuru uzglabāšanā un pārstrādē iniciatīvas bagāti Zemgales uzņēmēji veiksmīgi varētu pielāgot Lauksaimniecības universitātes un Dobeles Augļkopības institūta zinātnieku izstrādātās tehnoloģijas.
Arī Petrozavodskā šovasar plānots atvērt biznesa inkubatoru, kur dažādus pakalpojumus varēs saņemt mazie un vidējie uzņēmumi, bet Tirdzniecības un rūpniecības palāta turpinās strādāt kā savdabīga informācijas aģentūra, kas veido un uztur daudzas specializētas datu bāzes internetā. Tās mājas lapa atzīta par vienu no labākajām Krievijā. Ārzemju partneriem rasta iespēja interaktīvi piedalīties palātas rīkotajās izstādēs, atliek tikai elektroniski atsūtīt nepieciešamo informāciju, un izstādes organizatori gādās, lai ar to pienācīgi iepazīstinātu apmeklētājus, turklāt bez maksas. Tādējādi firmas pārstāvniecība izstādes laikā nav pat nepieciešama, ja vien var iztikt bez papildu konsultācijām.
Tūrismam prioritāte
Karēlijas Likumdošanas sapulce nesen apstiprinājusi republikas Attīstības stratēģiju līdz 2020. gadam, kurā viena no prioritātēm ir tūrisma attīstība. Vidējās un vecākās paaudzes iedzīvotāji labi atceras padomju gadus, kad aktīva tūristu apmaiņa starp Latviju un Karēliju bija ikdienišķa parādība. Pēdējā laikā ceļotāju plūsma ir apsīkusi. Karēlijas dabas jaukumus, tostarp Kiži salas rezervātu un UNESCO aizsardzībā ņemtās senās koka būves, galvenokārt apbrīno tūristi no Maskavas, Sanktpēterburgas un tuvējām ziemeļvalstīm. Vai ik uz soļa Petrozavodskā un citviet Karēlijā vērojama jaunu viesnīcu, viesu māju, restorānu un dziednīcu celtniecība. Tūristiem piedāvā aizraujošus ceļojumus ar prāmjiem un jahtām, laivošanu, makšķerēšanu un pat lāču medības. Karēlijā gaida Šengenas līguma stāšanos spēkā, jo daudziem iedzīvotājiem, kam ir Somijas pilsonība, atkritīs rūpes par vīzas saņemšanu.
Petrozavodskas administrācijas Ārējo sakaru daļā ar interesi uzklausīja jelgavnieku pieredzi Ledus skulptūru festivāla rīkošanā. Līdzīgs pasākums ik gadu notiek arī Oņegas ezera krastā. Radio un televīzijas vietējā vadība kādā no nacionālo biedrību programmām solīja iekļaut fragmentus no diska “Māras gads Zemgalē” ar folkloras kopas “Dimzēns” ieskaņojumiem. Karēlieši vēl šoruden kādam no Zemgales kolektīviem piedāvāja piedalīties starptautiskajā folkloras festivālā “Kantele”. Ar mūsu reģiona populārākajiem tūrisma objektiem un lielāko lepnumu – Tērvetes Dabas parku un Zemgaļu svētku programmu – iepazīstināja Tērvetes Tūrisma informācijas centrs.
***
Sadarbība turpināsies
Zemgales Attīstības padomes priekšsēdētājs Gints Kaminskis pārliecināts, ka vizīte Karēlijā vērtējama kā auglīga. Ir sniegta un arī iegūta ļoti plaša informācija, kas ir pamats turpmākās sadarbības paplašināšanai dažādās reģionu attīstības jomās. Turpmāk svarīgi, lai abās pusēs starp uzņēmējiem atrastos atsaucīgi, savstarpēji izdevīgā biznesā ieinteresēti cilvēki.
Zemgales plānošanas reģiona administrācijas un pašvaldību atbalsts nevienam netiks liegts. Oktobrī, kad Jelgavā notiks Baltijas jūras valstu eiroreģionu pārstāvju konference, starp abiem reģioniem plānots parakstīt sadarbības dokumentu.
