Māksliniece Linda Kozule dzimusi un skolota Jelgavā. Šogad uzaicināta piedalīties izstādē «Jaunie Latvijas glezniecībā».
Māksliniece Linda Kozule dzimusi un skolota Jelgavā. Šogad uzaicināta piedalīties izstādē “Jaunie Latvijas glezniecībā”. Glezniecība Lindu interesējusi kopš bērnības, iespējams, Ulda Rogas darbu iespaidā, jo dzīvojusi ar mākslinieku vienā kāpņu telpā un nereti devusies ciemos, apbrīnojot viņa darbus. L.Kozule ļoti interesējās par mākslu, bet mākslas lauciņā nonāca pavisam nejauši, maldoties pa apkārtceļiem, bez iepriekšēja nolūka un pieredzes.
“Vienā šausmīgā dienā, staigājot pa Rīgas ielām, pilnīgi nedomājot, iegāju Mākslas akadēmijā apsēsties. Neatceros – kā, bet iesniedzu dokumentus mākslas vēsturniekos,” atceras Linda. Tomēr šīs studijas nebija īstais aicinājums, un viņa sāka strādāt par sekretāri Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA). Pirms tam mēģināja sevi izpaust dejošanā, modeles darbā, mācoties arhitektos, bet nekur nav bijis miera, līdz LMA rektors Indulis Zariņš ieteicis gleznot. Izbrīns par šādu iespējamību bija liels, bet rektors bija tāda personība, kurā viņa klausījās. Citu norādījumus Linda nepieņēma, iespītējās.
Pirmā stunda pie I.Zariņa bija arī pirmā reize īstā meistardarbnīcā. Linda iemācījās saredzēt krāsainību. “Gleznošanā darbojos 15 gadu, bet 2005. gads ir punkts, kad apjēdzu, ko es daru un ka izdodas tas, kas iecerēts, kā gribēts,” skaidro māksliniece, kura uzskata, ka mākslā svarīgs ir tas, ko grib pateikt. Veidojot gleznu, viņa apzināti no visa atsvešinās, atsakās, visu uzmanību veltot darbam. “Tas ir iekšējs process, kad tiek atmests iepriekš zināmais, ar domu, ka visu nevar pieņemt. Rodas tāda kā nekuriene, un tajā pirmatnējs ritms un manas sirds siltums. No tā es būvēju savu redzējumu, savu pasauli. Gleznošanai vajag atdot sevi visu,” stāsta L.Kozule.
“Ir jāgaida, jāgaida. Nekas nenotiek pēc pasūtījuma,” teic gleznotāja. Personālizstāde “Janvāris” tapusi, dzīvojot Rīgā pie Māras dīķa. Lindai tolaik bija piedzimis dēliņš, ar kuru viņa bieži devās pastaigās pa parku un nemitīgi vēroja dabu. Veidojās iespaids, tas noformējās un iegūlās mākslinieces apziņā. Vēlāk šo iespaidu viņa sakāpināja līdz pēdējam punktam, kad tas palika kā zīme. Izstāde bija gaiša un tīra, darbi – muzikāli un skanīgi.
Šogad gleznotāja divus mēnešus dzīvoja Parīzē un jutās kā “ielikta mākslas darbā”, ideālā kompozīcijā, kur viss radīts skaists. Viņa teic, ka Luvra ir kā mākslas darbs, kad viss redzētais iespaido. Parīzē gūtais apkopots izstādē “Pont de l”Alma” (“Almas tilts”). Izstādes darbos rādīti pasaules pirmie soļi: gaisma, gaiss, saule, ūdens. Interesantais un neparastais “Almas tiltā” ir locītie, burzītie un diedziņu izvilktie audekli. Lindai, veidojot gleznu, gribas visu noraut un parādīt gleznu “pliku”. Šīs izstādes darbi veidoti pretēji gleznošanas noteikumiem, darīts tas, ko nedrīkst. “Man ļoti patika šis process, interesanti. Jebkuru metodi var attīstīt, tik vajag mērķi, kam veidot,” skaidro Linda.
Izstādei “Jaunie Latvijas glezniecībā” māksliniece domā izmantot burzīšanas metodi, un glezna jau sākta. “Zinu, kādam tam darbam jābūt, bet galvā ir vēl pieci citi darbi, un man bail, ka neuznāk vēlēšanās un iedvesma veidot ko citu,” viņa atzīstas. “Lielākais kaifs, nodarbojoties ar mākslu, ir emocijas. Tas atsver nesakārtoto finansiālo dzīvi, to, ka nekad tu neesi normāls cilvēks un nevari vienkārši runāt par šo un to,” klāsta Linda. Gleznotājas sapnis ir sarīkot personālizstādi Parīzē, jo burzīti darbi – tas ir kas jauns. Linda labprāt tos izrādītu arī dzimtajā Jelgavā.
***
Linda Kozule
• Dzimusi 1968. gada 20. augustā Jelgavā
• 1986. gadā absolvējusi Jelgavas 2. vidusskolu
• 1997. gads – personālizstāde “Tik plāns ledus”
• 1998. gads – personālizstāde “Nav vis citrons”
• 1999. gads – mākslas bakalaura grāds, Latvijas Mākslas akadēmija (LMA)
• 2005. gads – humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslā
• 2005. gadā – žurnāla “Māksla Plus” un žurnāla “Studija” balva par darbiem konkursa izstādē “Ainava”
• 2005. gads – personālizstāde “Janvāris”
• 2006. gads – personālizstāde Valmieras Valsts ģimnāzijā
• 2007. gads – personālizstāde “Pont de l”Alma”
