Zemkopības ministrija pabeigusi lauksaimniecības risku vadības koncepcijas izstrādi.
Zemkopības ministrija (ZM) pabeigusi lauksaimniecības risku vadības koncepcijas izstrādi. Tajā izvērtēti trīs iespējamie lauksaimniecības risku vadības varianti, kas veicinātu lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanu un lauku ekonomiskās vides dzīvotspēju.
Kā informē ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa, lauksaimniecības risku vadības politikas mērķis ir radīt efektīvu sistēmu, kas nodrošinātu paredzamu ražošanas risku radīto zaudējumu kompensēšanu, izmantojot noteiktus principus. Tādējādi ZM plāno radīt pamatu kompleksas lauksaimniecības risku vadības sistēmas attīstībai Latvijas lauksaimniecības sektorā.
Koncepcijas pirmais variants paredz, ka tiek atbalstīti tikai privāto apdrošināšanas prēmiju maksājumi. Šādi valsts atbalsts tiks sniegts apdrošināšanas sabiedrībām prēmiju subsīdiju un pārapdrošināšanas veidā.
Šajā risku vadības variantā valsts mudina lauksaimniekus apdrošināt šīs kategorijas riskus, ieviešot obligāto apdrošināšanu. Valsts ieguvums ir politiskās atbildības norobežošana, nodrošinot un vadot pāreju no pašreizējās sistēmas uz privāti finansējamo riska vadības sistēmu. Savukārt lauksaimniekiem netiek garantēta nekāda valsts zaudējumu kompensācija, izņemot tiem riskiem, kuri ietilps valsts pamatatbildībā.
Tas nozīmē, ka valsts atbalstīs dabas katastrofu, ārkārtas notikumu, valsts uzraudzībā esošu dzīvnieku vai augu infekcijas slimību un epizootijas dēļ cietušos lauksaimniekus.
Koncepcijā ietvertais otrais variants paredz, ka tiek atbalstīti apdrošināšanas prēmiju maksājumi un kompensācijas fondu izveide. Šī fonda risinājuma būtību raksturo tas, ka valsts garantē lauksaimniekiem pamatatbildības un līdzatbildības nodrošinājumu, izmantojot kompensāciju fondu, kura līdzekļus veidotu ikgadējas valsts un lauksaimnieku iemaksas.
Savukārt trešais variants paredz, ka valsts atbalsts tiek piešķirts zaudējumiem, kurus radījuši nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem.
Tas piedāvā saglabāt līdzšinējo zaudējumu kompensēšanas sistēmu, iestājoties ārkārtas situācijai. Ja nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi nodarījuši būtiskus zaudējumus lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un valstī iestājusies ārkārtas situācija, tad tiek pieņemts lēmums piešķirt kompensācijas daļējai zaudējumu segšanai.
Koncepcijā norādīts, ka katru gadu šajā pasākumā tiek izmantots finansējums 200 000 latu apjomā, pēdējā datu izvērtēšana liecina, ka aktivitāte katru gadu palielinās.
Lai nodrošinātu otrajā risku vadības sistēmas variantā minētā fonda darbību, pirmajā gadā nepieciešams budžetā paredzēt aptuveni miljons latu finansējumu.
Savukārt trešajā variantā tiktu saglabāta sistēma, ka nelabvēlīgu klimatisko apstākļu gadījumā zaudējumi tiek atmaksāti no ZM budžeta.
***
Kā liecina koncepcijas projekts, pirmajā risku vadības sistēmas variantā valsts piešķirs atbalstu apdrošināšanas polises iegādes izdevumu segšanai par kultūraugu apdrošināšanu līdz 50 procentiem no apdrošināšanas prēmiju izmaksām. Ja apdrošināšanas polisē tiks norādīts, ka tā sedz tikai nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radītos zaudējumus, tad valsts – līdz 80 procentiem no apdrošināšanas prēmijām.
