Šis gads ir diametrāli pretējs iepriekšējam, augustā lielākoties saglabāsies mēreni silts un nepastāvīgs laiks, tad noteicošais labas dārzeņu ražas ieguvei būs sekmīga slimību ierobežošana un dārza apkopšana, kā arī pareiza ražas novākšana.
Šis gads ir diametrāli pretējs iepriekšējam, augustā lielākoties saglabāsies mēreni silts un nepastāvīgs laiks, tad noteicošais labas dārzeņu ražas ieguvei būs sekmīga slimību ierobežošana un dārza apkopšana, kā arī pareiza ražas novākšana.
Šādos apstākļos ļoti bīstamas ir sēnīšu ierosinātāju slimības, postošākās no tām – sīpolu neīstā miltrasa, gurķu neīstā miltrasa, bet kartupeļiem lakstu puve, visu veidu dārzeņiem šādā laikā reāls drauds ir pelēkā puve. Liels mitrums, temperatūras svārstības, kā arī migla ir teicami nosacījumi tās izplatībai. Laika apstākļus mainīt nav mūsu spēkos, bet mazināt to nelabvēlīgo ietekmi gan iespējams.
Ierobežo nezāles
Pirmais svarīgais nosacījums, lai ierobežotu slimības, ir nezāļu nīdēšana. Tā ir viena no tipiskākajām kļūdām. Kāpēc nedrīkst ļaut nezālēm augt? Pirmkārt, tās ar savu lielo masu ne tikai atņem dārzeņiem barības elementus, bet rada papildu fonu slimību izplatībai. Nezālēm aizaugušās dobēs dārzeņi ilgstoši ir slapji, bieži vien mainīgos laika apstākļos pat varbūt visu dienu. Normālos apstākļos vējš augus nožāvētu, taču nezāles šo procesu kavē. Lielākajai daļai izplatītāko slimību to tikai vajag, un tās strauji progresē, tas nozīmē, ka par kaišu ierobežošanu jādomā ne tikai kopšanas laikā, bet arī pirms ražas novākšanas, jo dārzeņiem arī uz to laiku jābūt veseliem.
Ko darīt, ja dārzs ir aizvējā? Tad dārzeņus atstāj nedaudz retāk. Tas nozīmē, ka tie spēs arī ātrāk nožūt. Tātad, ja vēlamies pasargāt dārzeņus no slimībām, palīdzēs optimāls augu izvietojums un biezība. Labi var kalpot arī dārzeņu novākšana agrai ražai, tā samazinot to biezību. Vienmēr šo paņēmienu iespējams izmantot burkānu, sarkano biešu, kāļu, rutku, rāceņu dobēs. Garšaugiem (dillēm, pētersīļiem, estragonam, majorānam, bazilikam) apgriešana veicina jaunu dzinumu veidošanos.
Ķirbjiem paliek salmus
Sarežģītāk ir ar ķirbjaugiem, it sevišķi ar gurķiem. Šādam gadam mazdārziņā noderētu audzēšanas paņēmiens uz špaleras, tad augi neguļ uz augsnes un ātrāk nožūst, jo arī gurķu neīstai miltrasai patīk liels mitrums. Špalerai ieteicams izmantot stieples, kas stiprinātas pie stingriem mietiem vismaz trijos augstumos (0,5, 1, 1,5 metru). Kabačiem, cukini, patisoniem savlaicīgi vāc ražu, kā arī uzliek salmu mulču, lai augļi negulētu uz zemes. Ķirbjiem, atstājot divus trīs augļus, pārējos dzinumus izgriež, lai mazinātu veģetatīvo augšanu un sekmētu atstāto augļaizmetņu augšanu. Lai tie nebūtu tiešā saskarē ar augsni, var palikt no gludām līstītēm pagatavotu pamatni. Līstītes sastiprina tā, lai starp tām atstarpes ir tādā pašā platumā. Tas nodrošinās gaisa cirkulāciju zem augļa, un būs mazāka iespēja šajā daļā inficēties ar kādu no puvēm. Šādos apstākļos būtiski arī novāktās ražas daļu atliekas nogādāt uz komposta kaudzi, cits variants – atlikušās augu daļas apsmidzināt ar biokompostētāju un ierakt augsnē. Jāparūpējas arī par to, lai dārzeņus nebojātu kaitēkļi, jo caur bojājumu vietām liela daļa sēnīšu slimību sāks uzvaras gājienu sakņu dārzā. Kāpostaugiem tos var radīt balteņi, pūcītes, sīpoliem – muša un lakstu puskodes, arī tripšu bojājumi dažādiem dārzeņiem ir pietiekami lielas brūces infekcijai.
Izmanto ķīmiju
Ja visi šie paņēmieni izmantoti, jāķeras pie pēdējā – fungicīdu izsmidzināšanas. Lai saglābtu kartupeļu stādījumus, jābūt veiktiem vairākiem smidzinājumiem ar sistēmas iedarbības fungicīdiem, un pēdējos izmanto kontakta iedarbības – sereno 60 (1,25 kg/ha), penkocebu (2 kg/ha), bordo šķīdumu 1%, čempionu (2,5 kg/ha). Pret gurķu neīsto miltrasu, sīpolu neīsto miltrasu var izmantot ridomilu gold (2,5 kg/ha), penkocebu (2 kg/ha), ditānu (2,5 kg/ha). Pret pelēko puvi palīdzēs sumileks (1,5 kg/ha), kas ieteicams tādām kultūrām kā salāti, kāpostaugi, tomāti, gurķi, sīpoli.
