Jelgavas Dome ceturtdien notikušajā sēdē atteicās izsniegt SIA «ALTEA» atļauju azartspēļu zāles atvēršanai Pētera ielā 7.
Jelgavas Dome ceturtdien notikušajā sēdē atteicās izsniegt SIA “ALTEA” atļauju azartspēļu zāles atvēršanai Pētera ielā 7.
Dome savu lēmumu pamatoja ar virkni dažādu likumu pantu, tajā skaitā arī no Azartspēļu un izložu likuma 42. pantu, kas pašvaldībai uzliek par pienākumu izvērtēt, vai azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku valsts un administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. Ņemot vērā, ka iecerētās spēļu zāles tuvākajā apkārtnē atrodas objekti, gar kuriem ikdienā pārvietojas daudz pilngadīgu un nepilngadīgu personu (daudzdzīvokļu ēkas, tirdzniecības vietas, izglītības un pašvaldības iestādes u.c.), deputāti kā vienu no atļaujas izsniegšanas atteikuma pamatojumiem minēja tieši šo formulējumu.
Starp neskaidriem jēdzieniem
Kā “Ziņas” informēja Jelgavas Domes izpilddirektors Gunārs Kurlovičs, šis ir pirmais gadījums, kad atteikta atļauja atvērt spēļu zāli, taču viņš pieļauj, ka tam varētu sekot arī citi. Līdz šim pašvaldība ne reizi vien norādījusi uz, pēc tās amatpersonu domām, virkni nepilnību un neskaidru formulējumu Azartspēļu un izložu likumā, kas neļaujot pilnvērtīgi ķerties klāt spēļu “eļļu” skaita samazināšanai pilsētā. Vēl šā gada sākumā G.Kurlovičs pauda uzskatu, ka vietējās varas iespējas ietekmēt spēļu zāļu un kazino atvēršanu ir ierobežotas, norādot uz iepriekšminēto neskaidro formulējumu, kam iespējama ļoti plaša interpretācija.
Savukārt SIA “ALTEA” komercdirektore Lolita Šijenoka sarunā ar “Ziņām” pauda neizpratni par Domes pieņemto lēmumu un izteica viedokli, ka tajā nav neviena “normāla argumenta”.
“Tas, ka kaut kur blakus atrodas dzīvojamās mājas un iestādes, tomēr nav pietiekams pamatojums atteikumam, citādi spēļu zāles vispār var ierīkot tikai tukšā pļavā. Turklāt lēmumā nav nekādu pierādījumu, ka spēļu zāles atvēršana varētu nodarīt tiešu kaitējumu valstij un iedzīvotājiem, lai gan veikta atsauce tieši uz attiecīgo likuma pantu,” sacīja L.Šijenoka. Uz jautājumu par firmas tālāko rīcību viņa pieļāva iespēju apstrīdēt Domes lēmumu tiesas ceļā.
“Pēc lēmuma saņemšanas mēs to izvērtēsim, konsultēsimies ar juristiem un, iespējams, vērsīsimies tiesā. Esam iztērējuši līdzekļus, un, ja tiek pieņemts neargumentēts lēmums, tad varam prasīt zaudējumu atlīdzināšanu,” piebilda komercdirektore.
Atkarīgie slēpjas
Saistībā ar azartspēļu ierobežošanu bieži vien tiek piesaukta tāda negācija kā spēlētāju atkarība. Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes Atkarību profilakses kabineta vecākā speciāliste darbam ar personām ar atkarības problēmām Mārīte Ose “Ziņām” atzīst, ka mūsu pilsētā būtiskākā problēma ir cilvēki, kas atkarīgi no spēļu automātiem. Tomēr viņas kabinetā tie viesojoties reti, gada laikā tikai divi vai trīs, biežāk nākot līdzatkarīgie – ģimenes locekļi un citi tuvinieki.
Speciāliste piebilst, ka labprāt biežāk runātu ar azartspēļu atkarībā ieslīgušiem ļaudīm, lai paskaidrotu, ka par to naudiņu, kas palikusi spēļu automātos, var dzīvot arī citādi. “Dažreiz pat ļoti tieši jautāju, cik cilvēks mēnesī nospēlējis automātos, un lieku padomāt, ko viņš par šo naudu būtu gribējis iegādāties.”
Uz jautājumu, cik pilsētā varētu būt no azartspēlēm atkarīgu personu, Oses kundze pauž viedokli, ka šis skaits noteikti mērāms simtos. Vienlaikus viņa uzsver, ka cīnīties pret atkarīgo skaita palielinājumu ir ļoti grūti.
“Ja samazināsim azartspēļu zāļu skaitu, viņi (spēlmaņi – red.) brauks uz Rīgu,” prognozē M.Ose.
Nesnaužot arī pretējās puses pārstāvji – pirms pāris gadiem pretsparu mēģinājuši dot divi spēļu zāļu īpašnieki, kas izteikuši draudus par to, ka notiek darbs ar jauniešiem un atklāta patiesība par spēļu zāļu darbības principiem.
Pašiem savu Atlantiksitiju
Uz jautājumu, kādas izmaiņas veicamas likumā, lai dome varētu vēl efektīvāk ķerties pie azartspēļu ierobežošanas pilsētā, izpilddirektors rosina ļaut pašvaldībām precīzāk reglamentēt spēļu zāļu atrašanās vietas un arī limitēt to skaitu.
“Par labāko varētu saukt situāciju, ja pašvaldībai teritorijas plānojumā būtu brīva iespēja noteikt spēļu zāļu atrašanās vietu, bet pārējā pilsētas daļa no tām būtu brīva. Vēl viens priekšlikums – likumā noteikt lielāku spēļu automātu skaitu vienā zālē. Tas ļautu samazināt mazo spēļu zāļu skaitu pilsētā, līdz ar to noteiktā teritorijā darbotos viens kazino,” spriež G.Kurlovičs.
Jāpiebilst, ka pirms pāris gadiem līdzīgs ierosinājums – pārvietot visas spēļu zāles uz vienu konkrētu teritoriju pilsētas nomalē – tika apspriests arī Rīgas Domē. Toreiz galvaspilsētas pašvaldība rosināja atļaut organizēt azartspēles tikai Lucavsalā, Zaķusalā un viesnīcās.
Kas par daudz, tas par skādi
Pamanot pie ēkām spilgti krāsainās “laimētavu” reklāmgaismas, nereti rodas jautājums, vai azartspēļu vietas Jelgavā nav savairojušās nevajadzīgi lielā skaitā, teju uz katra stūra ar melodiskiem treļļiem vilinot izmēģināt veiksmi pie “vienrocīgajiem bandītiem”. Kā varētu izpausties pašvaldības ierobežojošā rīcība attiecībā uz jau esošo spēļu zāļu “masu”?
“Jāatzīst, ka Jelgavā to ir par daudz, taču ne jau pašvaldības vainas dēļ. Strādājam, lai Domes sēdēs rosinātu izskatīt jautājumus par to spēļu zāļu slēgšanu, kurās tiek pārkāpti noteikumi. Te ir svarīga aktīva valsts un pašvaldības policijas darbība, uz kuru sastādīto protokolu pamata šādu jautājumu varētu ierosināt,” skaidro G.Kurlovičs.
Viņš gan neatbalsta ideju par pilnīgu azartspēļu biznesa aizliegumu, jo tas šo nodarbi tikai iedzītu pagrīdē, bet valsts zaudētu nodokļu ieņēmumus. Jāatceras, ka savulaik šādu kļūdu attiecībā pret azartspēļu biznesu pieļāva mūsu kaimiņi lietuvieši, pieņemot diezgan radikālu lēmumu un šādu izklaides veidu aizliedzot pilnībā. Rezultāts jau iepriekš bija viegli paredzams – šis bizness darbojās nelegāli, un valsts no spēlmaņu izdotās naudas nodokļu veidā neieguva ne centa.
***
Kā vērtējat lēmumu atteikt atļaujas izsniegšanu azartspēļu
zāles atvēršanai? Vai pats spēlējat azartspēles?
Modris Jansons (LZS):
Balsoju par šo lēmumu, tāpat balsoja arī pārējie. Atklāti sakot, priecājos, ka atrasts likumīgs iegansts, lai atteiktu atļauju ierīkot spēļu zāli. Jau tagad esam Rīgas guļamistaba, tā tikai trūka, lai mēs kļūtu arī par spēļu elli. Jelgavai pietiktu arī ar desmito daļu no pilsētas spēļu zālēm. Pats ar azartspēlēm neaizraujos, vienīgi jaunībā esmu šad tad “uzsitis” zolīti.
Arnis Razminovičs (Tautas partija):
Es jau pirms laba laika, šķiet, saistībā ar spēļu zāles paplašināšanu Pasta ielā iebildu un rosināju vēlreiz pārskatīt, vai to vajag atļaut. Tagad tas ir patīkams pārsteigums, un varētu pat jautāt, kas vietējai varai noticis, ka tā pieņēmusi šādu lēmumu.
Pats ar azartspēlēm nekad neesmu aizrāvies, izņemot zolīti. To gan spēlēju.
Maksims Galkins (PCTVL):
Mans viedoklis ir tāds, ka Jelgavā pilsētas centrā nevajag nekādus spēļu automātus, nekādas spēļu zāles un diennakts veikalus. Kas attiecas uz Pētera ielu, tur katru dienu garām iet bērni, kas dodas mājup no skolas.
Azartspēles nespēlēju. Agrāk, 18 gadu vecumā, kādu laiku biju aizrāvies ar spēļu automātiem, bet tad vienā brīdī sev teicu – viss, pietiek.
