Pēc lielā trādirīža izcelšanās saistībā ar Jelgavas ilggadējo
daudzdzīvokļu nama apsaimniekotāju NĪP un aizvadītās nedēļas
nogales izbrauciena uz Kurzemes Šveici – Talsiem lieku reizi
izkristalizējies mūžamsens un ļoti patiess secinājums – varēt var
visu, ja vien ir vēlēšanās un attiecīgajai personai galva atrodas
īstajā vietā.
Atgriežoties mazliet tālākā pagātnē, proti, aizvadītajā
gadā – kādā līdzīgā izbraucienā uz to pašu mazpilsētu pārņēma
patīkams apjukums, ieejot kādā tik pazīstamā dzīvojamā namā, jo
pirmajā brīdī šķita, ka tādu vai citādu iemeslu dēļ gadījies nokļūt
nepareizā adresē. Kāpņu telpa vēl viegli smaržoja pēc krāsas –
nesen te bija veikts remonts. Uz ne jau kāds no mājas iedzīvotājiem
bija apstaigājis dzīvokļus ar cepuri rokās, vācot pa dažiem latiem
krāsu bundžas iegādei un haltūristu algošanai! Visu bija paveikusi
tā pati pilsētā sen zināmā Namu pārvalde, turklāt – kas nav
mazsvarīgi – neprasot no dzīvokļu īpašniekiem papildus ne santīma!
Par gudra apsaimniekotāja klātbūtni pilsētā jau kuro gadu atgādina
tas, ka aizvien vairāk māju iegūst jaunus krāsu toņus, ko rada
dekoratīvais siltināšanas materiāls.
No kurienes gan apsaimniekotājam nauda!? No iedzīvotāju
maksājumiem. Bet vai tad ar to pietiek? Kosmētiskajiem uzlabojumiem
noteikti, jo namu pārvaldnieka politika, atšķirībā no dažām citām
pilsētām, nav vis orientēta uz uzpūsta birokrātu – liekēžu aparāta
uzturēšanu, bet saprātīgiem un lietderīgiem
ieguldījumiem.
Pirms pusotra gada
Jelgavas pašvaldības delegācija sarīkoja sev «pieredzes apmaiņas»
braucienu uz Vāciju, lai smeltos gudrības un, kā uzskata pats
pilsētmērs, «vērtīgu pieredzi» par minētās valsts pašvaldību
risinājumiem māju renovēšanas projektos.
Varbūt, ka
augstajiem kungiem nevajadzēja tā tērēties un velti šķiest laiku,
dodoties tik tālā ceļā, bet sarīkot nelielu izbraucienu tepat,
piemēram, līdz Rīgai, Valmierai vai Saldus rajona Pampāļiem, kur
arī atrodams ne mazums pozitīvu dzīvojamā fonda uzturēšanas un
renovācijas piemēru. No tiem varētu (un arī vajadzētu) mācīties
gana daudz, ja vien kungiem nav vēlēšanās Jelgavas daudzdzīvokļu
māju vietā pēc nebūt ne daudziem gadiem ieraudzīt atbaidošus,
pussabrukušus graustus.
Tad Jelgava vairs
nebūs vis Rīgas «guļamrajons», bet apkārtnes bomžu meka.
