Šveices valsts dibināšanas svētki, kas tiek atzīmēti 1. augustā, pēdējos gados sašķobījuši priekšstatu par šo zemi kā iekšēja miera un drošības ostu.
Šveices valsts dibināšanas svētki, kas tiek atzīmēti 1. augustā, pēdējos gados sašķobījuši priekšstatu par šo zemi kā iekšēja miera un drošības ostu. Šogad iecerētās tradicionālās svinības ar Konfederācijas prezidentes Mišelinas Kalmi-Rejas (Micheline Calmy-Rey) uzrunu Rutli pļavās pie Urnerezera apēnoja bažas par iespējamu drošības apdraudējumu no ekstrēmistu puses.
Kā vēsta hronikas, tieši Rutli pļavās 1291. gadā ar nolūku stiprināt kopīgu aizsardzību pret Habsburgu represijām parakstīts triju kantonu dokuments, ko uzskata par Šveices valsts pirmsākumu. Vēsturnieku aprindās gan šis fakts netiek vienprātīgi akceptēts, un daudzi norāda, ka konfederācijas izveides organiskajai attīstībai nav nekā kopīga ar toreizējo apvienību. Tomēr tautā vēsturiskais stāsts ir dzīvs, Rutli pļavās plīvo valsts karogs, un pat valdība šo vietu, kuru ikdienā šķērso govju takas, 1. augustā izvēlas svinīgās uzrunas teikšanai.
Starp citu, 1. augusts Šveicē ir vienīgā ar reliģiskiem notikumiem nesaistītā svinamdiena, turklāt tikai kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem tā izsludināta par brīvdienu. “Līdz tam pat Nacionālā diena tika atzīmēta “šveiciešu manierē” – katrs kantons savā teritorijā noteica, vai 1. augustā būs jāstrādā, vai nē. 1993. gadā tautas ierosinātā referendumā 83 procenti nobalsoja par brīvdienas noteikšanu visā valstī, un kopš tā laika iedzīvotāji to tiešām svin,” nevalstiskās organizācijas “Forum East West” direktors Georgs Dobrovolnijs stāsta, ka šajā svinēšanā ietilpst ģimeniski grilēšanas pasākumi, krāsainas laternas un uguņošana, ugunskuri kalnu virsotnēs un arī vairāk vai mazāk patriotiskas runas. Svētku programma katrā pilsētā vai komūnā ir sava.
Kā mēdz būt demokrātiskā valstī, arī par Rutli pļavu nozīmīgo lomu šajos svētkos iedzīvotāju domas dalās. Laikraksta “SonntagsBlik” organizētā aptauja tomēr liecina, ka 57,5 procenti ir par tradicionālā pasākuma rīkošanu, un, neraugoties uz valdības atteikumu atvēlēt līdzekļus drošības pasākumiem (uz Rutli var nokļūt tikai pa ūdens ceļu), arī Konfederācijas prezidente Mišelina Kalmi-Reja neatteicās no vēlmes savu uzrunu noturēt tieši tur. Drošībai sponsoru atbalstu apliecināja vairākas privātfirmas. Prezidentes uzruna šogad izskanēja arī Unterbahas ciematā Valē kantonā, kas pirmais valstī 1957. gadā pasludināja vēlēšanu tiesības sievietēm (Latvija šajā ziņā krietni vien pārspēj demokrātisko Šveici, jo pie mums sievietes ir balsstiesīgas kopš 1918. gada).
