Valsts banka aicina glabāt naudu piemērotās vietās un pārliecināties par savā rīcībā esošās naudas drošības pazīmēm.
Valsts banka aicina glabāt naudu piemērotās vietās un pārliecināties par savā rīcībā esošās naudas drošības pazīmēm.
Tie, kam patīk ceļot ārpus Latvijas, glabā svešzemju monētas vai pat banknotes. Kopš 2002. gada 1. janvāra, kad 12 Eiropas valstīs sāka izmantot kopējo valūtu eiro, banknošu dažādība mazinājusies, bet monētas katrai valstij, ir savas, jo vienāda ir tikai nomināla puse. Tā kā valūta ar eiro zīmi, kas simboliski atspoguļo vārda “Eiropa” pirmo burtu, arvien biežāk nonāk mūsu rokās, šķērsojot robežu, svarīgi zināt, vai kādā Francijas vai Somijas tirgū izdotā nauda ir “pareizā”.
Tas bija viens no jautājumiem, kam pievērsta uzmanība šā gada Latvijas Bankas aptaujā par naudu un banku sistēmu. Aptaujājot 1000 iedzīvotāju visos reģionos, piemēram, par naudas zīmju drošību pret viltojumiem, 79 procenti atzina, ka nav saskārušies ar viltotiem latiem un santīmiem. Tas ir vairāk nekā iepriekšējā aptaujā. Acīmredzot tāpēc palielinājusies iedzīvotāju uzticība arī citām valūtām. Puse aptaujāto uzskata, ka gan eiro, gan ASV dolāri ir pietiekami droši.
Lielākā daļa respondentu (60 procentu) atzina, ka nepārbauda naudas drošības pazīmes, 24 procenti to dara dažreiz, bet 11 – regulāri. Rīdzinieki retāk nekā citu pilsētu un lauku iedzīvotāji pievērš uzmanību naudas drošības pazīmēm. Taču palielinoties ienākumu līmenim, uzmanība pret naudas zīmju drošību palielinās.
Visilgāk iedzīvotāji pazīst vietējos latus. Tomēr Latvijas Banka iesaka aplūkot naudas zīmes, kas nonāk rokās – vai galvenās, ar aci pamanāmās, drošības pazīmes ir “vietā”. Aptaujātie galvenokārt pievērš uzmanību metalizētajai joslai ar uzrakstiem un ūdenszīmei, kā arī ielūkojas caurskata zīmē un slēptajā attēlā – tātad informācija par drošības pazīmēm ir palikusi prātā.
Arī eiro banknotēs iestrādāti vairāki pretviltošanas elementi. Tos var sajust ar tausti – eiro iespiež uz īpaša kokvilnas papīra un daži banknošu aversa elementi ir iespiesti reljefā. Drošības pazīmes zemāko nominālvērtību (5, 10 un 20 eiro) un lielāko (50, 100, 200 un 500 eiro) banknotēm ir atšķirīgas. Lūk, dažas pazīmes zemākā nomināla banknotēs: ūdenszīmes – pret gaismu redzams banknotes zīmējums un nominālvērtība; caurskata zīme – pret gaismu redzams, ka abas zīmes puses sakrīt, veidojot nomināla attēlu; turot banknoti slīpā leņķī, metalizētajā zonā redzama hologramma – eiro simbols, nominālvērtība un citas pazīmes. Ja eiro banknotes nav iepazītas, var ielūkoties LB mājas lapā www.bank.lv vai Eiropas Centrālās bankas mājas lapā www.ecb.int, kur atrodami attēli un paskaidrojumi latviešu valodā.
Nobeigumā – daži kuriozi par “drošības” tēmu. Nācies dzirdēt, ka latus mēdz glabāt cepeškrāsnīs, mitros pagrabos, ierakt zemē u. tml. Arī citvalstu iedzīvotāji mēdz izvēlēties dīvainas naudas glabāšanas metodes. Vācijā zina stāstīt par puisi, kurš gribējis sagādāt mīļotajai pārsteigumu, noslēpjot 50 eiro smilšu kastē. Un tas viņam arī izdevies, jo banknote bija stipri sabojāta… Kāda kundzīte uz mirstamgultas sīkos gabaliņos sašķērēja tūkstošiem banknošu, ko slēpusi zem matrača (pēc piecu mēnešu darba, liekot kopā gabaliņus, lai noteiktu banknošu nominālus, eksperti lielāko daļu mantiniecei varēja apmainīt). Naudu aizmirst pagrabos, sabāž caurulēs, netīši sadedzina u.tml. Tomēr pret naudu jābūt uzmanīgiem un jārūpējas, lai tā glabātos piemērotos apstākļos.
