Taivānas sabiedrotās valstis Klusā okeāna dienvidos baidās, ka tās noslīks jūras līmeņa celšanās dēļ, un lūdz Taivānas palīdzību.
Taivānas sabiedrotās valstis Klusā okeāna dienvidos baidās, ka tās noslīks jūras līmeņa celšanās dēļ, un lūdz Taivānas palīdzību.
Taivānas piecu Klusā okeāna dienvidu sabiedroto valstu vides ministri izvirzījuši šo jautājumu ministru konferencē, kas Taipejā notika aizvadītajā nedēļā. Šīm salām ir daudz vides problēmu, kas apdraud to attīstību un izdzīvošanu, taču būtiskākā ir jūras līmeņa paaugstināšanās, ko izraisa globālā sasilšana.
Nauru salu grupas industriālo resursu ministrs Braiens Stārs sūdzas, ka Nauru teritorija samazinās, jo jūras līmeņa celšanās samazina krasta līniju. Aptuveni desmit tūkstošiem Nauru iedzīvotāju gandrīz nav, kur atkāpties.
“Uzbrūkošais” jūras ūdens iespiedies arī Nauru gruntsūdeņos, tādējādi apdraudot salas iedzīvotāju apgādi ar dzeramo ūdeni. Arī Māršala salu prezidenta palīgs, ministrs Vitens Filipo pauž, ka viņa valsts visneatliekamākā problēma ir sauszemes teritorijas zaudēšana.
Visaugstākā vieta Māršala salās ir tikai divus metrus virs jūras līmeņa. Ja tas vēl celsies, liela daļa salu tiks applūdināta. Palau, tāpat kā Māršala salas, ir atkarīga no tūrisma kā galvenā ienākumu avota, taču arī tās pastāvēšanu apdraud globālā sasilšana. Tūristu pieplūdums izjaucis līdzsvaru Palau ekoloģijā, jo ļaudis izmanto pārāk daudz ūdens un elektrības, bet salas iedzīvotāji nozvejo daudz zivju, lai viņus pabarotu, norāda resursu un attīstības ministrs Frics Košiba. Savukārt Kiribati problēma ir tāda, ka tai nav, kur apglabāt atkritumus, jo sala ir pārāk neliela. Kiribati ir vismazākā no Taivānas piecām sabiedrotajām Klusā okeāna dienvidos.
Zālamana salas, kas ir vislielākā no Taivānas piecām sabiedrotajām šajā reģionā un vienīgā valsts, kurā ir meži, nobažījušās par krasta līnijas izskalošanu. Zemnieki vairs nevar ierīkot sējumus netālu no krasta, un viņiem jāpārvietojas tālāk iekšzemē.
Taivānas vides ministrs Čeņs Lunhsins konferences dalībniekus brīdināja, ka Taivāna un tās piecas sabiedrotās valstis Klusā okeāna dienvidos krīt par upuri globālajai sasilšanai.
“Taču Taivāna var sekmīgi eksportēt pieredzi. Piemēram, tā ir guvusi panākumus atkritumu pārstrādē, un tai ir pieredze oglekļa dioksīda izmešu samazināšanā. Taivāna var dalīties šajā pieredzē ar saviem diplomātiskajiem sabiedrotajiem,” uzskata Č.Lunhsins.
