Ne tikai vasaras ceļojumi un dabas iespaidi mudina bērnus ilgoties pēc mājdzīvnieka. Tā var būt arī vēlme iegūt kādu «mazo brāli», par kuru rūpēties, un līdz ar to pašam kļūt lielākam vai vienkārši – nebūt vienam.
Ne tikai vasaras ceļojumi un dabas iespaidi mudina bērnus ilgoties pēc mājdzīvnieka. Tā var būt arī vēlme iegūt kādu “mazo brāli”, par kuru rūpēties, un līdz ar to pašam kļūt lielākam vai vienkārši – nebūt vienam.
Alergēnu nosaka iepriekš
Psiholoģe konsultante Olga Skvorcova portālā “Medicine” apstiprina, ka viens no iemesliem ir bērna vēlēšanās būt par kādu lielākam un stiprākam. Viņam jāklausa tēvs, māte un citi pieaugušie. Bet dzīvnieks ģimenes hierarhijā atradīsies “zem” šā jaunākā, viņš par to varēs rūpēties, mācīt, pretī saņemot paklausību. Mājdzīvnieks būs rotaļu partneris, tas mazinās vientulības, atstumtības izjūtu.
Izvērtējot bērna vēlmi, psiholoģe iesaka vecākiem būt godīgiem un pateikt īstos atteikuma iemeslus, nevis izmantot to kā soda vai uzslavas līdzekli. Piemēram, jāizvērtē, vai kādam ģimenes loceklim nav alerģijas pret iecerēto dzīvnieku. Vēlme iegādāties mājdzīvnieku būtu apspriežama arī ar ģimenes ārstu.
Tāda mīlestība vajadzīga kā gaiss
Tikpat mokoša kā alerģija kādam varētu būt psiholoģiska nepatika pret izvēlēto sugu vai citiem blakusapstākļiem – kanārijputniņu trokšņošanu, nakts dzīvnieku rosīšanos, specifisku aromātu un tamlīdzīgi. Sava nozīme ir finansiāliem apsvērumiem – izdevumiem, kas saistīti ar dzīvnieka uzturēšanu.
O.Skvorcova mudina nesteigties atteikt bērna vēlmei, jo tās iemesli var būt arī neapzināti. Iespējams, dzīvnieciņš vienkārši tiek pārnests mājās, un vecāki ir fakta priekšā.
“Dzīvnieku mīlestība ir bez noteikumiem – vienkārši par to, ka tu esi. Bērnam tāda vajadzīga kā gaiss. Vecāki reizēm soda. Kā likums – pelnīti. Bērns to saprot un pieņem. Sirds dziļumos viņš tajā brīdī tomēr jūtas atstumts un meklē mierinājumu pie otra no vecākiem. Pie vecāsmātes. Pie māsas, brāļa. Ko darīt, ja nav pie kā? Tā nav iegriba, bet garīga un pat fiziska vajadzība. Bērnam ir svarīgi, lai viņš tiktu pieņemts, justos piederīgs. Cik aizvainojumu un noslēpumu dzirdējušas uzmanīgās dzīvnieku austiņas?” iesaka padomāt psiholoģe.
Novērtēt ieguvumus
Bieži bērni negrib atgriezties mājās, jo tur nav neviena, kas viņu gaidītu.
Ir gadījumi, kad bērni baidās aizmigt tumsā. O.Skvorcova stāsta par astoņgadīgu meiteni, kura baidījusies, ka naktī viņu nolaupīs briesmonis. “Bet mans kāmītis miegā šņākuļo, un es saprotu – neesmu viena. Nezinu, kāpēc pārstāju baidīties. Un pēc tam aizmiegu,” meitenes teikto citē psiholoģe.
Lai arī populāri ir akvāriji un zivtiņas, O.Skvorcova norāda uz vēl vienu cilvēcisku nepieciešamību – pieskārieniem. “Nekāda, pat laikmetīgākā sintētika neaizvietos dzīvās minkas pieskārienus. Senajām tautām bija ticējums: ja kaķi neglauda, viņam izžūst muguras smadzenes. Ja neglauda bērnu, viņam izžūst dvēsele.
