Ministru kabineta komiteja atbalstījusi grozījumus Krimināllikumā, kur paredzēts, kādā gadījumā tiesa var vainīgo notiesāt nosacīti. Speciālisti gan šīs izmaiņas vērtē dažādi.
Ministru kabineta komiteja atbalstījusi grozījumus Krimināllikumā, kur paredzēts, kādā gadījumā tiesa var vainīgo notiesāt nosacīti. Speciālisti gan šīs izmaiņas vērtē dažādi.
Ar grozījumiem plānots novērst situāciju, ka vainīgo iespējams notiesāt nosacīti par jebkuru noziedzīgu nodarījumu. Turklāt, lai ierobežotu tā piemērošanas ilgumu, likumprojekts paredz aizliegt notiesāt nosacīti, ja tiesa ir piespriedusi brīvības atņemšanu uz laiku ilgāku par pieciem gadiem.
Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja Ingūna Preisa “Ziņām” atzina – neuzticēšanās tiesām un tiesnešiem ir nepamatota. “Vajadzētu atstāt tiesas ziņā lemt par nosacītā soda pieņemšanu, jo katrs gadījums jāskata individuāli,” uzsvēra tiesas priekšsēdētāja. Lai gan Zemgales apgabaltiesā visai reti tiek piespriests ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods – galvenokārt nosacīti soda personas pirmās institūcijas tiesās.
Savukārt kāds prokurors, kurš vēlējās palikt anonīms, pozitīvi atsaucās par iespējamajām izmaiņām, jo viņš neesot pārliecināts par atsevišķu tiesnešu objektīvu rīcību, izvērtējot apstākļus, pēc kuriem tiek lemts par nosacītu sodu.
Atbilstoši Tiesu informācijas sistēmas statistikas datiem 2005. gadā notiesātas 11 239 personas, no tām 6099 saņēma nosacītu sodu, bet 984 bija agrāk tiesātas. 2006. gadā notiesātas 9838 personas, no kurām 4494 – nosacīti, no tām 601 bija agrāk tiesāta.
Ministru kabineta komitejas sēdē nolemts šos likuma grozījumus virzīt uz valdības sēdi, kad būs skaidras nākamā gada valsts budžeta aprises.
