Eiropas Savienības līdzekļu apgūšana līdz šim bijusi viens liels mācību process.
Eiropas Savienības līdzekļu apgūšana līdz šim bijusi viens liels mācību process. Arī turpmāk projektu iesniedzējiem jāizmanto visas informācijas iegūšanas iespējas, jārīkojas savlaicīgi un jābūt precīziem, jo administratīvā vērtēšana “mīkstāka” nepaliks.
Tā secināja Zemgales plānošanas reģiona ES Struktūrfondu informācijas centra organizētās diskusijas dalībnieki par aktuālām problēmām, ko atklājuši struktūrfondu atbalstīto projektu iesniedzēji. Saruna izvērtās visai spraiga. Pasākumā piedalījās arī Kurzemes un Latgales kolēģi. Savukārt struktūrfondu administrēšanas starpniekinstitūcijas bija pārstāvētas augstākajā līmenī. Administrētāji uzsvēra, ka lielāks labums būtu, ja pasākumā piedalītos vadošās iestādes – Finanšu ministrijas – pārstāvji, kas atbildīgi par ES fondu naudas apgūšanas sistēmas izveidi. Šoreiz vairāk pievērsīsimies projektu noraidīšanas iemesliem un nepieciešamībai uzlabot savstarpējo komunikāciju.
Zemgales ES Struktūrfondu informācijas centra vadītāja Arta Kronberga atklāj, ka projektu iesniedzēji ne vienmēr saņem skaidru un pamatotu atbildi par ieceres noraidīšanas iemesliem. Tālab rodas mīts, ka starpniekinstitūcijās bez lobijiem pie apstiprināta projekta netikt. Izskaidrojošo lomu labprāt uzņemtos reģionālie centri, taču arī tiem nav zināmi atteikumu iemesli. Daudzi projekti noraidīti administratīvās vērtēšanas kārtā. Nereti negatīvs lēmums saistīts ar kļūdām, kas radušās, projekta materiālu pārceļot no “word” uz “excel” programmu, un tā nav uzskatāma par normālu situāciju. Projektu iesniedzēji norāda arī uz nepieciešamību striktāk izstrādāt ekspertu vērtējuma gradāciju, lai maksimāli izvairītos no subjektīva sprieduma.
Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) direktors Nils Sakss atzīst, ka projektu noraidījums administratīvās vērtēšanas procesā nav tālredzīga rīcība un SIF to nepraktizē. Ar noraidījumu jārēķinās iesniedzējam, kas nereaģē uz iebildēm.
Tajā pašā laikā tā iemeslus visvienkāršāk pierādīt, ja lēmumu apstrīd Administratīvajā tiesā. Proti, gandrīz vienmēr iespējams atrast kāda cipara vai komata neatbilstību. Savukārt kvalitatīvās vērtēšanas procesā projekta trūkumus strīdus gadījumā grūtāk pierādīt. Vērtējums vairāk notiek pēc daiļslidošanas principa, jo projektu dažādības dēļ nav iespējams izstrādāt vienotu algoritmu sistēmu, kas derētu visiem gadījumiem. Ar to acīmredzot jārēķinās arī turpmāk. Starpniekinstitūciju pārstāvji norāda, ka Eiropas Komisijas ekspertiem lēmums konkrētajā gadījumā nav jāpaskaidro.
Saistībā ar administratīvo vērtēšanu jaunajā plānošanas periodā starpniekinstitūcijas konstatējušas neatbilstības. Proti, struktūrfondu vērtēšanas normatīvajos aktos norādīts, ka šajā posmā projektu nedrīkst uzlabot. To atļauts veikt vienīgi visa vērtēšanas procesa noslēgumā. “Tā ir izcila muļķība,” ne tik sen atklāto nepilnību raksturo N.Sakss, uzsverot, ka tāpat kā līdz šim arī turpmāk administratīvā vērtēšanas procesa uzdevums ir panākt, lai visa projekta dokumentācijas pakete būtu sakārtota un to bez pretenzijām varētu nodot kvalitātes kritēriju vērtēšanai.
Centrālās Finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktors Armands Eberhards iespēju, kā turpmāk uzlabot rezultātu un iepazīstināt iesniedzējus ar ieceru trūkumiem, saskata informatīvajos semināros. Tajos nepieciešams vairāk iepazīstināt ar līdzšinējo ES naudas apgūšanas gaitu, tostarp projektu nepilnībām. Savukārt to iesniedzējiem vēlams speciālistiem uzdot tiešus jautājumus par neskaidrībām. Jāapzinās, ka arī konkurents uz jautājumu saņems atbildi. Princips “suns uz siena kaudzes” (ka tik konkurents kaut ko neuzzina) šajā gadījumā nav atbalstāms un veicināms.
Līga Lejiņa no Valsts izglītības attīstības aģentūras savukārt uzsver, cik savlaicīgi projektu sagatavošanā iesaistās paši iesniedzēji. Praksē nācies pārliecināties – tikai dažas dienas pirms konkursa noslēguma ieceres potenciālais realizētājs uzzina, ka projekta sakarā jāiepazīstas arī ar attiecīgās programmas vadlīnijām. Šādās reizēs pēdējā brīdī grūti ko palīdzēt.
Dobeles Pieaugušo izglītības centra pārstāvei piebalso citi kolēģi, norādot, ka starpniekinstitūciju skaidrojumi par vienu un to pašu jautājumu nereti ir atšķirīgi. Tie izrādās subjektīvi pat tādā samērā strikti regulētā jomā kā grāmatvedība, par projekta kvalitātes kritērijiem nemaz nerunājot.
Starpniekinstitūciju pārstāvji un citi diskusijas dalībnieki piekrīt, ka ES struktūrfondu apguves process kļuvis par grūti raksturojamu biznesa virzienu. Seminārus un citus izglītojošus pasākumus organizē gan struktūrfondu vadības institūcijas, gan projektu firmas, gan konsultanti. Šādā “kokteilī” skaidrojumi un to interpretācijas var izrādīties visai raibas. Skaidras atbildes, kā novērst atšķirības, diskusijas dalībniekiem nav. “Jādomā, jāskatās, kā rast uzlabojumus.”
Projektu iesniedzējiem neskaidrību gadījumā ieteicams rakstveidā iesniegt jautājumu institūcijai, kuras konkursā paredzēts startēt. Rakstiskā atbilde būs apliecinājums, ar ko vērtētāji rēķināsies.
Reģionu pārstāvji norāda uz nepieciešamību uzlabot komunikāciju starp projektu iesniedzējiem un starpniekiem, kā arī starpnieku vidū. Izvēloties ekspertus, būtu svarīgi, lai viņi pārzinātu projektu vidi no praktiskās, nevis formālās puses, prasības speciālajām mērķgrupām. Vēlams, lai eksperti strādātu kā komanda un pēc projektu īstenošanas ar tiem iepazītos un pārliecinātos, cik dziļi viņi situāciju izpratuši.
