Kādā ūdenī zivs peld, tāda temperatūra tai piemīt. Labi, ka ar cilvēkiem nav tik fatāli.
Kādā ūdenī zivs peld, tāda temperatūra tai piemīt. Labi, ka ar cilvēkiem nav tik fatāli. Jo tad mēs visi kļūtu vai nu par agresoriem, vai pofigistiem.
Kā tas var būt, ka policisti piekauj aizturēto? Kā tas var būt, ka tik daudz naida? Kā tas var būt?
Pilnmēness pie tā nav vainojams. Un arī tikai zemas algas pie tā nav vainojamas. Jo agresija aiz slēgtām durvīm sastopama arī dilstoša mēness laikā, kad naudas pietiek.
Kā tas var būt, ka dakteris naktī grib gulēt, bet dzemdētāja traucē viņa bioloģiskos ritmus? Var būt. Tāpēc, ka dakteris ir tikai cilvēks. Nu slikti, ja nomirst jaundzimušais, protams, ka slikti.
Mani interesētu, cik nopietna psiholoģiska palīdzība šajā situācijā tiek sniegta vecākiem. Mani interesē, vai 150 latu sods no dakterīša kabatiņas un viņa atstādināšana no darba ir pietiekami, lai izmisušie vecāki saprastu, kas ir sociālais taisnīgums, ka valsts ir par ētiku, dzīvību, atbildību.
Ko darīt? Būt agresīviem vai šļūkt ar pofigistu pelēko auru?
Lasu skaistumkopšanas salonā: High Care Center. More than beauty. Un domāju, cik lielai jābūt kosmētiskā pūdera kārtai smadzenēs, lai tā notiktu.
Tik pērkama un neīsta ir vide, kurā cilvēks var iet un sevi ārēji sakārtot, sasmukināt un domāt, ka sevi sakārtojis arī iekšēji. Jo vairāk nekā skaistu cilvēku ārēja sakoptība negarantē.
Kas tas ir par fenomenu melot visā. Melot, ka esi policists, melot, ka esi dakteris, melot, ka skaistumsalonā cilvēks var kļūt vairāk nekā brīnišķīgs. Vai nav saprotams, ka arējā forma ne vienmēr ir iekšējā satura atspoguļojums? Pudelītē var būt inde, kaut uzraksts vēsta, ka tur ir klepus mikstūra.
More than beauty ir atbilde, kāpēc cilvēce joprojām pastāv. Ne jau smukas miesas, pieliktu nagu vai matu gadsimts mūs dzemdina brīnišķīgumam.
Ārēji sakārtots cilvēks ir skaists. Dziļi sakārtots cilvēks ir brīnišķīgs.
Un neuzveicamāks, kad “sabiedrības” izskatā ietērpies balagāns piedāvā vienaldzību par maizes cenu.
