Ungārijas ziemeļos atrasts astoņus miljonus gadu vecs ciprešu mežs, kas labi saglabājies un nav pārakmeņojies.
Ungārijas ziemeļos atrasts astoņus miljonus gadu vecs ciprešu mežs, kas labi saglabājies un nav pārakmeņojies.
“Šis atklājums ir ārkārtējs, jo koki saglabājuši savu struktūru. Tie nav nedz pārvērtušies oglē, nedz pārakmeņojušies,” sacījis Otto Hermana muzeja direktora vietnieks un Arheoloģijas nodaļas vadītājs Tamass Puštais.
Lai apskatītu šos senos kokus, jānokāpj aptuveni 60 metru dziļās un 3500 metru plašās atklātās raktuvēs. No kokiem pāri palikuši tikai to stumbri, kas ir divus trīs metrus diametrā un sešus metrus augsti, lai gan sākotnēji tie bijuši aptuveni 30 – 40 metru augsti.
Šo reģionu kādreiz klājis milzīgs ezers – Pannons – ar dubļainiem un purvainiem krastiem. Koki tik labi saglabājušies tādēļ, ka pēkšņa smilšu vētra pārklājusi mežu ar sešus metrus augstu smilšu kārtu. Viss, kas atradās virs smiltīm, ar laiku gāja bojā, taču daļa, kas bija zem tām, palika neskarta.
Arheologi sākuši darbu, lai kokus saglabātu, jo tie izžūst zaudētās celulozes dēļ, kas darbojas kā līme koku šūnu membrānām. Tā kā stumbri veidoti no organiska materiāla, iespējams veikt dendrohronoloģijas analīzi, lai pēc gredzeniem koku stumbros izpētītu klimatiskās izmaiņas to augšanas laikā, pētot periodu, kas aptver 1000 – 1500 gadu.
Meža saglabāšanai nepieciešami no 40 līdz 50 miljoniem forintu (110 – 140 tūkstoši latu).
