Kad «Ziņas» piektdien ieradās Staļģenē, pie liesmojošā ugunskura dažus kilometrus no ciemata centra galvenais uzraugs bija Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta direktors Agris Bokums.
Kad “Ziņas” piektdien ieradās Staļģenē, pie liesmojošā ugunskura dažus kilometrus no ciemata centra galvenais uzraugs bija Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta direktors Agris Bokums. Plašās kvēlojošās kaudzes vidū sprakšķēdami dega ābeļu zari, bet apkārt –vesels klājiens rudens šķirņu ābolu, košu pīlādžu ķekaru un lapu.
Pilnībā izzāģējot ap hektāru lielu jaunu, ražojošu augļudārzu, noslēgusies bakteriālo iedegu inficēto un to tuvumā augošo koku un krūmu iznīcināšana ap Staļģenes ciemu noteiktajā karantīnas zonā. Kopumā Jaunsvirlaukas pagasta centra ciematā kaites perēklī sadedzināti vairāk nekā 400 dažādu augu.
Kā, ik pa laikam ugunskurā metot ābeļu zarus, vakar skaidroja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu karantīnas departamenta direktors Agris Bokums, darbi veikušies raiti pēc plāna – turpat blakus izraktā bedrē jau vienu reizi ugunskura saturs un veselie āboli aprakti, bet piektdienas vakarā citā ar prāvu augsnes kārtu apklātas pēdējā darba paliekas. Kā novēroja “Ziņas”, koki darbu noslēguma teritorijā bija rūpīgi kopti, raža retināta, atstājot nobriest skaistākos augļus. Taču gatavošanās pašā sākumā, visām saknēm izrauti, tie rindās vītināja lapas. Hektāru plašā dārza īpašnieki ar presi runāt nevēlējās, jo jaunu un ražas pilnu koku iznīcināšana viņiem sagādājusi daudz rūpju. Dienesta speciālisti ļāva saimniekiem daļu sārto ābolu salasīt kastēs un realizēt sulas ieguvei.
“Slimības perēklī visi kaites skartie koki iznīcināti,” saka A.Bokums, uzsverot iedzīvotāju lielo ieguldījumu bakteriālo iedegu ierobežošanas laikā. Arī “Ziņu” uzrunātie staļģenieki bija saprotoši, atzīstot, ka “labāk izcirst pāris ābeļu, nevis pēc neilga laika visu dārzu”. Departamenta direktors uzsver, ka inspektori, ņemot vērā Lietuvas un citu kaimiņvalstu kolēģu piemēru, darījuši visu, lai slimības ierosinātāju organismu maksimāli iznīcinātu. Nevienā dārzā nav izcirstas pilnīgi visas ābeles un bumbieres. Turklāt daudzi vietējie saka – labi, ka bez maksas iztīrīja gadu gaitā saaugušos “džungļus”, pie tam par katru zaudēto koku apsolīta kompensācija.
Kopumā iznīcināti apmēram četri simti koku vairāk nekā 50 saimniecībās un privātmāju apstādījumos. Izzāģētas ne tikai ābeles, bet arī bumbieres, klintenes, cidonijas un pīlādži.
Kompensācijās no slimības cietušo dārzu īpašniekiem varētu tikt tērēti vairāk nekā 100 000 latu, pieļauj zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, taču aprēķinus vēl precizēs.
Inspektori pārbauda bīstamās augu slimības – bakteriālo iedegu (Erwinia amylovora) – klātbūtni augļu dārzos visā valsts teritorijā. Koku un krūmu paraugu analīžu rezultāti būs zināmi pirmdien, vēsta VAAD direktors Ringolds Arnītis.
Kā zināja teikt A.Bokums, jau tuvākajā laikā kokus izzāģēt un dedzināt sāks Emburgā, kur atklāts vēl viens slimības perēklis, ābeles iznīcinās arī komercdārzā Tērvetes novadā. Tur kociņus izzāģēs nevis desmit metru rādiusā ap slimības skarto, bet gan divtik plašā teritorijā, jo intensīvai ražošanai iekoptā dārzā ābelītes ir tuvāk, to zaru gali praktiski visā rindā saskaras.
