Koncertus sniedz muzikanti, tautisko deju kolektīvi.
Koncertus sniedz muzikanti, tautisko deju kolektīvi. Dažādus labumus piedāvā tirgoņi, savas prasmes demonstrē seno laiku amatnieki, bet pilskalna pakājē cīnās bruņās tērpti karavīri – šajās dienās Tērvete, atgriezusies senā pagātnē, atceras, kā Zemgaļi toreiz dzīvojuši.
Sestdienas svētku programmu ievadīja Pasaku vilcieniņa pirmais brauciens, bet pusdienlaikā savas bodītes atvēra tirgoņi. Svētku viesiem tika piedāvāti dažādi koka izstrādājumi, villaines un māla trauki. Savukārt zemnieki uz letēm lika tādus lauku labumus kā medu, kazas un govs piena sieru, kartupeļu pankūkas, rūgušpienu un skābputru.
Pulksten divos sāka darboties seno laiku amatu pratēji. Meistari viesu acu priekšā gatavoja rotas, apstrādāja ādu, pina pīnes, bet atelpas brīžos muzicēja un mielojās pie lielā zupas katla. Amatnieki bija ieradušies ne tikai no Latvijas – pasākumu pagodinājuši arī meistari no Lietuvas un Baltkrievijas.
Pievakarē karavīri krustoja zobenus turnīrā. Pēc sīvām un brīžiem nežēlīgām bezkompromisa cīņām par labākajiem tika atzīti Rīgas vēsturiskās rekonstrukcijas kluba “Excalibur” vīri. Meistarīgākais viņu rindās bija kluba prezidents Konstantīns Jackovs. Pusmūža vīrs “Ziņām” stāstīja, ka viegli neesot, jo bruņas kopā ar zobenu sver 20 kilogramu. “Īstā to laiku kaujā spētu tikpat sekmīgi cīnīties, jo neesam vārgāki par mūsu senčiem,” pārliecināts zobenvīrs, kurš pēc īpašiem rituāliem un pārbaudījumiem Baltkrievijā ieguvis bruņinieka titulu un cīņās dodas kā sers Kensts.
Kad turnīrs beidzās, pilskalna pakājē uz zirgiem satikās zemgaļu un Livonijas ordeņa karaspēku vadoņi. Izvērtās nikna cīņa, kurā pārāks izrādījās zemgaļu karavīrs. Pēc uzvaras kauju sāka abu pušu kājnieki. Sava vadoņa iedvesmoti, mūsu senči sakāva ienaidnieka spēkus.
Vakarā svētku apmeklētāji dziedāja un dejoja mūziķu pavadījumā.
