Pašreizējā situācija ES fondu apguvē zemniekiem ir nelabvēlīga – vairāki būtiski aspekti nav pietiekami pārdomāti vai arī netiek īstenoti atbilstoši sākotnējiem solījumiem.
Pašreizējā situācija ES fondu apguvē zemniekiem ir nelabvēlīga – vairāki būtiski aspekti nav pietiekami pārdomāti vai arī netiek īstenoti atbilstoši sākotnējiem solījumiem. ES atbalsta saņemšanai mainīti termiņi, tādēļ daudziem zemniekiem radušies zaudējumi. Lielie saimnieki nav mierā, ka grūti saņemt fondu naudu, ja tāda piešķirta jau iepriekšējā gadā. Lauksaimnieku biznesa attīstībā šķēršļus rada arī bankas, kas izsniedz kredītus ar ļoti stingriem nosacījumiem, turklāt ilgi izskata pieteikumu.
SIA “Kesko Agro Latvija” Jelgavas tirdzniecības un klientu servisa centrā uzņēmuma pārstāvji ar Zemkopības ministrijas (ZM) ES un valsts atbalsta departamenta direktoru Aivi Reinholdu pārrunāja aktualitātes ES finansējuma apguvē.
Diskusijas vadītāja Ingrīda Šmite, “Kesko Agro” Lopkopības iekārtu un celtniecības projektu departamenta vadītāja, uzsvēra, ka konkurence pārtikas produktu tirgū un ES stingrās prasības pieprasa jaunu tehnoloģiju ieviešanu saimniekošanā. Tiem, kas nespēs sekot līdzi straujajām izmaiņām nozarē, būs vai nu jālikvidē savas saimniecības, vai arī tās tiks saglabātas tikai kā dzīves veida sastāvdaļa, bet ne kā bizness. Tāpēc laiks līdz 2013. gadam, apgūstot ES finansējumu, ir nozīmīgs zemniekiem, kas cenšas savas saimniecības modernizēt un paplašināt.
Termiņi mainīti pēc zemnieku rosinājuma
Pirmkārt, ZM mainīja termiņus pieteikumiem uz ES finansējumu, kas, pēc zemnieku teiktā, radījis viņiem zaudējumus. Ņemot vērā lauksaimnieciskās rašošanas ciklu, tas nozīmē, ka projektu realizācija aizkavējas par sezonu – vienu gadu. “Projektu pieņemšana, lai pretendētu uz ES līdzfinansējumu lauksaimniecības tehnikas iegādei, aizkavējusies par trim mēnešiem. Turklāt Lauku atbalsta dienestam (LAD) tos būs iespējams izvērtēt vēl līdz nākamā gada 1. martam. Tas nozīmē, ka labākajā gadījumā zemnieki jauno tehniku varēs izmantot tikai 2008. gada darbos,” skaidro Jānis Cers, “Kesko Agro” Lauksaimniecības tehnikas departamenta vadītājs.
Zemnieki, kuri cerēja iesniegt projektus un saņemt finansējumu solītajā laikā, sagādāja lopiem barību, noslēdza līgumus par tehniskā aprīkojuma iepirkumiem, iemaksājot avansu, vai plānoja celt kūtis. Finansējuma atvēršanas termiņu pārbīde padarījusi šo darbu veltu. Kā atzīst “Kesko Agro” Lopkopības iekārtu departamenta Latgales reģiona vadītājs Guntis Kalniņš, pašlaik vēl nav prognozējami zaudējumi, kas radīti lauku biznesam. Taču ZM pārstāvis A.Reinholds atzina – termiņi aizkavējušies tādēļ, ka tādu vēlēšanos izteikuši paši lauksaimnieki ar nevalstisko nozares organizāciju starpniecību. Turpmāk viņš solīja stingru un paredzamu kārtību ES līdzfinansējuma saņemšanai.
3. septembris, datums, kas noteikts “fondu atvēršanai”, saskaņots arī ar lauksaimnieku organizācijām.
Savukārt “Kesko Agro” Laukkopības un graudu departamenta vadītājs Olavs Legzdiņš mudināja ministriju apzināties, ka zemnieku vajadzības ir ļoti dažādas. Ja laikā nesaņem finansējumu jaunas tehnikas iegādei, tas dažkārt nerada tādus zaudējumus, kā tiem, kas plāno būvēt jaunas kūtis ar modernu aprīkojumu. Celtniecības izmaksas strauji aug un lopkopībā tās ir ļoti augstas – sākotnējās investīcijas viena mājlopa uzturēšanai sasniedz 3200 – 4000 latu. Daudzi lielie lopkopji, cerot uz izsludinātajiem termiņiem un plānojot, ka šovasar varēs sākt būvniecību, vienlaikus domāja arī par barības sagādi un lopu skaita palielināšanu. Nu šiem plāniem pārvilkta svītra, jo lopi nevar pavadīt ziemu zem klajas debess, gaidot finansējumu kūts būvei.
Prasa produktivitātes palielināšanos
ES līdzekļu piesaistē pašlaik netiek nodrošinātas vienādas iespējas visiem zemniekiem. Izstrādātā punktu jeb ranžēšanas sistēma paredz, ka saimniecībām, kas līdzekļus jau ieguvušas, vēlreiz tos saņemt ir ļoti grūti. Šis jautājums radīja karstākās diskusijas. A.Reinholds informēja – pierādot rašošanas produktivitātes palielinājumu kārtējā sezonā, uz finansējumam varēs kandidēt arī tie, kas līdzekļus jau saņēmuši. Tika uzsvērts, ka būtiski attīstīt lielās saimniecības un veicināt to konkurētspēju, īpaši labības un rapša eksportā, kas pašlaik pieprasīts visā pasaulē. Nepieciešams pilnveidot arī piena lopkopību, jo Latvijā joprojām trūkst kvalitatīva piena. Tā ražošanā nozīmīgākais ir lielo saimniecību ieguldījums. Kā liecina ES valstu un arī Latvijas pieredze, perspektīvas ir tās, kurās vairāk nekā 50 govju. Tāpēc jāveicina jau esošo lielo saimniecību attīstība, un A.Reinholds teic, ka fondu finansējumu mazajiem zemniekiem iegūt būs neiespējami. Tas paredzēts noteikumos, lai viņiem neradītu ilūzijas, ka ar pāris govīm laukos iespējams pelnīt. Taču jāpiebilst, ka šāda kārtība attiecināma tikai uz tiem saimniekiem, kas plāno veidot jaunas saimniecības. Esošās varēs pretendēt gan uz atbalstu būvniecībai, gan jau iepriekš celto fermu renovācijai.
Bankas stingri vērtē biznesa plānus
Trešā problēma – kredīti zemniekiem. Bankas tos neatsaka, bet izvirza neizpildāmas vai grūti realizējamas prasības – pat trešo personu galvojumu, lai gan tādu jau devuši garantiju fondi, kas strādā ar ZM. Nesaņemot plānoto finansējumu laikā, lauksaimniekiem nav iespējams izpildīt arī saistības pret ES, un tas viņus var novest līdz bankrotam.
Kā sacīja Jānis Cers, būtisks trūkums lauksaimnieku atbalstam domāto līdzekļu apguvē ir prasība – lauksaimniecības tehniku par nacionālo subsīdiju un struktūrfondu naudu zemnieks var iegādāties, izmantojot vienīgi sarežģīto aizdevuma procedūru, nevis daudz vienkāršāko līzingu. Latvijas Līzinga devēju asociācija ilgstoši cīnās par šīs sistēmas maiņu, diemžēl arī jaunākajos ES naudas apguves nosacījumos joprojām atļauts iegādāties tehniku, tikai izmantojot aizdevumu. Analizējot šo situāciju, A.Reinholds izteica viedokli – bankas rūpīgi izvērtē biznesa plānus un to politiku ietekmē tas, ka lauksaimniecība tiek uzskatīta par samērā riskantu biznesu. Savukārt par iespējām saņemt tehniku līzingā ZM pārstāvis solīja, ka šo jautājumu risinās un zemnieki varēs rašošanas tehniku saņemt finanšu (nevis operatīvajā) līzingā.
Grib zināt agrāk – saņems naudu vai ne
Diskusijā tika atzīts – jārada regulējošs mehānisms, lai nepieļautu situācijas, ka zemnieki iesniedz projektus, cer uz ES finansējumu, kārto kredītus, pasūta ražotājam tehniku, bet atbalstu tomēr nesaņem. Lai arī saprotams, ka pašlaik pieprasīto līdzekļu apjoms ir lielāks nekā reālais nodrošinājums, tomēr skaidrība par naudas saņemšanas iespējām jāievieš pēc iespējas agrāk. Arī to paredz lauksaimniecības sezonalitāte, kā arī tas, ka modernās lauksaimniecības tehnikas pasūtījumi jāveic dažkārt pat septiņus mēnešus iepriekš. A.Reinholds no Zemkopības ministrijas apliecināja, ka šajā ES programmu apguves kārtā projektu iesniedzēji apstiprinošu vai atteikuma atbildi saņems jau divu mēnešu laikā.
Viņš aicināja “Kesko Agro” pārstāvjus izstrādāt konkrētus priekšlikumus, lai risinātu šo situāciju.
