Tieši šādas asociācijas rodas, iepazīstoties ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par Latvijas iedzīvotāju alkohola lietošanas paradumiem pagājušajā gadā.
Tieši šādas asociācijas rodas, iepazīstoties ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par Latvijas iedzīvotāju alkohola lietošanas paradumiem pagājušajā gadā. Izrādās, minētajā laika posmā katrs mirstīgais divkājainais radījums šajā valstī savam vienīgajam rumpītim cauri izlaidis gandrīz spaini jeb deviņarpus litru absolūtā alkohola. Tādējādi ar uzviju attaisnoti iepriekš presē lasītie virsraksti – “Latvija nodzeras”, “Palielinās alkohola patēriņš” un tiem līdzīgie.
Atšķirībā no nesenās pagātnes, kad Latvijā izdzertais alkohola kvantums gada laikā palielinājās par megalielu apjomu – trešdaļu –, pagājušajā, Suņa gadā, pūli gan nav piemeklējušas tik “suniskas” slāpes, un izdzerto grādīgo daudzuma palielinājums mērāms vien “nieka” nepilnā litrā absolūtā alkohola.
Visiecienītākais grādīgais dzēriens jau kuru gadu pēc kārtas bijis alus – bezbailīgums no alusvēderiem veicinājis tā patēriņu par 5,5 procentiem. Ja šāda tendence turpināsies, vāciešu kā alus lieldzērāju nācijas statuss drīz vien būs nopietni apdraudēts. Turklāt uz visai nebūtiska īpaši nikno dziru (legālo!) patēriņa kāpuma fona daudz lielākā cieņā bijuši dzērieni, kas simbolizē civilizētus galda un ēšanas kultūras paradumus – vīni, šampanieši un dzirkstošie vīni, kuru pārdošanas apjomi auguši gandrīz pusotru reizi.
Pastāv pieņēmums, ka cilvēka tieksme uz alkohola lietošanu palielinās tikai galējos gadījumos – ja grādos jāslīcina bēdas vai jāsvin kārtējais panākums. Ņemot to vērā, jāsecina, ka par garlaicību tauta sūdzēties nevar un iemesli grādīgā dzēriena pudeles atkorķēšanai atrodas vienmēr. Varam vēl mazliet mierināt sevi ar domu, ka pie diženā alkohola patēriņa mums daļēji “palīdzējis” daudzgalvainais un brīžam nevietā slapinošais ārvalstu tūristu pūlis. Tomēr jārēķinās, ka nākotnē nenodzertu nierīšu deficīts ir pat ļoti iespējams.
