Straujā valsts ekonomiskā izaugsme, kas Latvijas ļaudīm jāpiedzīvo kombinācijā ar nemitīgi augošo inflāciju.
Straujā valsts ekonomiskā izaugsme, kas Latvijas ļaudīm jāpiedzīvo kombinācijā ar nemitīgi augošo inflāciju, saistībā ar to ticamākais scenārijs ir divciparu skaitļa sasniegšana jau visai drīzā nākotnē, rada bažas, ka paredzamā ekonomiskā palielinājuma samazināšanās, iespējams, nebūs tik lēzena un mīksta, uz ko daudzi pašlaik patiešām cer. Provizoriskie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka arī gada otrajā ceturksnī valsts tautsaimniecība turpinājusi izaugsmi uz paaugstinātas aktivitātes viļņa, Latvijas iekšzemes kopproduktam (IKP) salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā palielinoties par 11,3 procentiem. Nevis normāla, bet, varētu pat teikt, vētraina izaugsme, kas nemitīgi balansējusi uz tā dēvētās pārkaršanas sliekšņa Latvijā turpinās jau divus gadus.
Protams, no vienas puses, varam būt priecīgi, ka IKP dinamikā sekmīgi konkurējam ar strauji augošo Ķīnu. Taču, kamēr minētā valsts balstās uz savu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju aizvien dziļāku ekspansiju Rietumu tirgos, Latvijas dzinulis ir patēriņš, kas to vien dara, kā veicina tautsaimniecības ekonomisko nesabalansētību, radot priekšnosacījumus straujam ekonomiskās aktivitātes un iedzīvotāju maksātspējas kritumam jau tuvākajā laikā.
Ekonomika, kas pamatota galvenokārt uz lētu kredītu radītajiem tēriņiem, izraisījusi to, ka avīžu pirmajās lapās parādās raksti par desmitgades inflāciju, bet patēriņa cenas gada laikā aug par 9,5 procentiem. Arī kopējā maksājuma bilance mums ir viena no sliktākajām pasaulē, lai gan sevi cenšamies pozicionēt kā valsti, kas aktīvi integrējas Rietumu sabiedrībā.
Domājams, Latvijas iedzīvotājiem nāksies vien pierast pie lielas inflācijas arī nākamajos mēnešos, un ticamākais scenārijs ir gandrīz nemitīgi augošās patēriņa cenu līknes virzība virs 10 vai pat 11 procentu atzīmes. Protams, var piepildīties daudzu cerētais scenārijs par gada inflāciju 8 procentu robežās, taču ir vairāki faktori, kas šo optimistisko iznākumu apšauba. Braukājot pa Latviju, redzot veldrē sagāztos labības laukus, un dzirdot, kā uz sliktās labības ražas fona Eiropā pārtikas ražotāji iedzīvotājus pakāpeniski sagatavo maizes cenu kāpumam, kļūst skaidrs, ka rudens mūsu valsts iedzīvotāju maciņos ienesīs nevienu vien negatīvu pārsteigumu. Arī cūku un vistu ēdienkartē ietilpst graudaugu produkcija, līdz ar to varam droši gatavoties arī olu un gaļas cenu palielinājumam.
Mazs mierinājums ir labā dārzeņu raža, kas rada cerības kaut daļēji saglabāt veselīga uztura piramīdu. Otrs inflāciju dzenošs faktors ir gāzes cenu kāpuma iespaidā apstiprinātie siltumenerģijas tarifi, kas ietekmēs ne vien komunālo rēķinu maksājumus, bet arī sadārdzinās ražošanas izmaksas. Domājams, pašlaik vairs nav nekādas jēgas lamāt valdību, jo nu jau ārpus kontroles izgājušo patēriņa cenu dinamiku tā nespēj ietekmēt.
Nevajag cerēt, ka iepriekšējos gados strauji augusī vidējā alga valstī turpinās savu uzvaras gājienu arī turpmāk, tādējādi lāpīt finansiālus robus, kas radušies inflācijas un kredītu maksājuma palielinājuma dēļ, kļūs aizvien grūtāk.
Izmaksu kāpums uz vispārējās inflācijas un darbaspēka rēķina aizvien vairāk sarežģī Latvijas uzņēmumu produkcijas realizāciju ārvalstu tirgos, vēl vairāk apgrūtinot mūsu valsts ekonomikas “mīkstu nosēšanos” jeb lēzenu ekonomiskā palielinājuma tempu samazināšanos pēc patēriņa buma beigām. Tādēļ katram pašam jāizvēlas, vai ikvienu iegūto latu turpināt apgrūtināt ar jauniem pirkumiem un tiem bieži vien sekojošajām kredītsaistībām vai ieguldīt finanšu instrumentos, kuru atdeve ir lielāka par valstī esošo inflāciju.
Saīsināti no www.delfi.lv
