Latvijas jaunatnes sporta līderiem šovasar bija iespēja piedalīties vairākos ievērojamos Eiropas un pasaules mēroga pasākumus.
Latvijas jaunatnes sporta līderiem šovasar bija iespēja piedalīties vairākos ievērojamos Eiropas un pasaules mēroga pasākumus. Vieglatlētiem – Baltijas spēles Noibrandenburgā Vācijā, pasaules čempionāts Ostravā Čehijā, Eiropas jaunatnes olimpiskās dienas Belgradā Serbijā, uz kurieni ceļazīmi varēja nopelnīt, izpildot starptautisku līmeni apliecinošu normatīvu. Veiksmīgi šo eksāmenu izturēja jauniete no Svētes pagasta, Valsts ģimnāzijas audzēkne, kas trenējas rajona Sporta centrā pie Lailas Nagles, – Inga Miķelsone.
Mūsu saruna par startiem un ceļu uz tiem risinājās uz soliņa Valmieras stadionā pēc Ingas tikko sasniegtā personīgā rekorda (12,62 m) lodes grūšanā un izcīnītās valsts čempionāta sudraba medaļas.
Ceļu uz lielajām sacensībām tev pavēra…
…12,38 metrus tālais lodes lidojums Rīgas čempionātā (normatīvs 12,30 – A.C.).
Pirmsākumi gan droši vien būtu jāmeklē krietni tālāk.
Otrajā klasē, kad rudenī “iebukņīju” klases puikas, tētis teica – spēks jāizmanto lietderīgi, un aizveda mani pie treneres Lailas. Ziemā jau piedalījos pirmajās sacensībās. Tās rīkoja sporta klubs “Arkādija” Rīgā, kur 2 kilogramu lodi aizgrūdu 5,08 metrus un saņēmu diplomu līdz ar medaļu par izcīnīto trešo vietu.
Meistarības tālākai izaugsmei vajadzēja daudz laika, spēka un droši vien arī atbalsta.
Visi zina, ka Jelgavas stadionā iespējas ir pieticīgas. Liela nozīme bija treniņnometnēm citviet Latvijā un arī ārpus valsts. Par līdzekļiem jāpateicas rajona Sporta centram un Svētes pagasta vadībai. (Te vēl jāpiebilst, ka meitas centienus visu šo laiku atbalstījis Jānis Miķelsons. Viņa ideja un materiālais ieguldījums ir pilsētas Sporta hallē izveidotā “metēju stūrīša” pamatā. Trenere Laila saka īsi: “Ingas tētim esmu ļoti pateicīga.” – A.C.)
Lielās sacensībās liela konkurence. Vai ceļgali netrīcēja?
Mazliet trīcēja gan, tāpēc līdz personīgajiem rekordiem pietrūka. Ostravā aizmetu 11,96 metrus un biju 23. vietā, Belgradā 12,03 metri un 14. vieta lodē un tāda pati diska mešanā, kur rezultāts bija 37,99 metri. (Aiz Ingas palika, piemēram, Dānijas, Čehijas, Horvātijas, Igaunijas un citu valstu līderi – A.C.)
Ar ko izcēlās medaļnieki?
Ar tehniku un spēku. Arī ar auguma parametriem. Piemēram, tāda kā Baltkrievijas meitene, Latvijā, iespējams, vispār neizaug.
Tev bijusi iespēja redzēt un salīdzināt arī sporta bāzes.
Ostravā bija vienkārši lielisks stadions, Belgradā – veiksmīgi “piepacelts” pazīstamais “Partizan”. Viss tur redzētais un piedzīvotais bija kas jauns. Kaut vai, piemēram, dalībnieku īpašā pulcēšanās vieta “Callroom”. Starti ar priekšsacīkstēm un fināliem (tajos gan šoreiz vēl neiekļuvu). Belgradā bija arī Latvijā neizjusts karstums – līdz +47 grādiem.
Vai “ēdelīgos latviešus” apmierināja svešzemju ēdienkarte?
Čehi Ostravā piedāvāja lieliskas dārzeņu maltītes, arī citu iespēju netrūka. Īpaši padomāts par tiem sportistiem, kas nāk no musulmaņu zemēm vai Āfrikas. Belgradā bija zviedru galds, taču diezgan vienveidīgs.
Ne pārāk sen Belgradai pāri gājis kara viesulis. Vai tā sekas bija manāmas?
Neko neredzēju. Mums bija ļoti, ļoti stingra apsardze. Maršruts: kopmītnes – stadions, turp un atpakaļ. Arī no lidostas autobuss izskrēja cauri laukiem un tad nelielam pilsētas stūrim. Iespējams, mūs apveda apkārt tām vietām, kur skatam pavērtos kara sekas.
Mājup atceļo iespaidi un varbūt arī kāds interesants suvenīrs?
Protams. No Ostravas – piekariņš ar zirdziņiem, no Belgradas – krūzīte.
Pēc diviem gadiem atkal būs līdzīgi pasākumi. Vai, tavuprāt, no Jelgavas puses nākušie iesaistīsies cīņā par ceļazīmēm?
Par to zinošāk atbildētu treneri. Šogad tuvu iespējai bija Vladislavs no manas treniņgrupas – nepaveicās. Tāpēc teikšu – lai veicas! Lai būtu, kur trenēties, un netrūktu materiālā atbalsta.
Tev arī – veiksmīgu nākamo mācību gadu skolā. Spēku un veselību vecākiem un pašai – neatlaidību treniņos, lai, kas zina, izcīnītu ceļazīmi arī uz Pasaules ģimnaziādi.
Paldies par vēlējumiem. Centīšos!
