«Pats smieklīgākais, ka nekad nebiju domājusi par tādu karjeras kāpienu,» dzirkstoši smaidot, teic SIA «Birtex Baltics» izpilddirektore Tija Alondere.
“Pats smieklīgākais, ka nekad nebiju domājusi par tādu karjeras kāpienu,” dzirkstoši smaidot, teic SIA “Birtex Baltics” izpilddirektore Tija Alondere. Šķiet, viss viņas gados nācis viegli un pašsaprotami, tomēr šajā lietā jaušama līdera būtība, spēja pieņemt izaicinājumus un ieguldīt milzīgu darbu.
“Pašlaik cenšos uzturēt draudzīgas attiecības ar Baltijas valstīm. Tās ir salīdzinoši tuvu – varu izbraukāt ar mašīnu. Nedaudz vairāk kā gada laikā mēroti 15 tūkstoši kilometru, un tas viss, ņemot vērā, ka iepriekš nedomāju jelkad vadīt auto – ne ceļu ievēroju, ne noteikumi interesēja. Situācija izvērtās diezgan ironiski, kad iepriekšējā darba vietā manā atbildībā nonāca viss autoparks. Rūpējos par tehniskajām apskatēm, apdrošināšanu, mašīnu remontiem un to iepirkšanu. Kļuva neērti nemitīgi prasīt, lai mani kāds aizved. Rīgā izvēlējos autoskolu un nokārtoju eksāmenu,” joprojām kā rotaļājoties stāsta Tija. Tāda viņa bijusi, kopš jauno sievieti pazīstu, – vienmēr smaidīga, citus uzmundrinoša. Tikai retais zina, ka “mazais cinītis gāž lielus vezumus”. Tija atklāj – viņas virzītājspēks ir jaunības optimisms, nebaidīšanās riskēt un pieņemt vistrakākos izaicinājumus apgūt jaunas lietas. Tas viņu no pašas apakšas valsts iestādē dažos gados aizvedis līdz starptautiskas kompānijas Latvijas filiāles izpilddirektores amatam – Tijas trešajai darba vietai. Ne viņa par to “kāvusies”, ne sapņojusi. Šķiet, darba devēji “kalumu”, kāds piemīt šai jaunajai sievietei, pamana pa gabalu. Nav noslēpums – Latvijā joprojām turpinās cīņa par labiem kadriem, arī par Tiju, kaut direktore atzīst, ka nupat sasniegusi savas karjeras virsotni.
Studente teju piespiedu kārtā
“Pēc Spīdolas ģimnāzijas absolvēšanas biju pārliecināta – gribu braukt uz Vāciju strādāt par auklīti, jo nezināju, ko vēlos studēt. Interesēja vairākas lietas, taču neviena nebija sirdī iekritusi,” stāsta Tija, atklājot vidusskolas laika patikšanu gatavot ēst, kārtot ziedus un komunicēt ar cilvēkiem. Vecāku pierunāta, jauniete tomēr noskaidrojusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) iespējas. Tolaik tā ļoti reklamēja Sociālo zinātņu fakultāti. “Iesniedzu dokumentus, bet visā jūklī nebiju samaksājusi kaut kādu naudu, tāpēc neskaitījos nevienos sarakstos. Jutos diezgan laimīga – varēšu braukt uz Vāciju!” atceras Tija, ar smaidu stāstot, kā viņas aktīvā māmiņa tomēr visu noskaidrojusi un meitenes vārds parādījies sarakstos. Tiesa gan, trešais aiz strīpas, jo pirmajā gadā bijis ļoti liels konkurss, kas atkal devis iemeslu doties uz kārotajām ārzemēm, taču nu ķērusies pierunāt pati studiju programmas vadītāja – nebūšot problēmu nokārtot studējošo kredītu un drīz vien arī tikt budžeta grupā. Tija padevās, bet uz Vāciju pēc neilga laika tomēr aizbrauca. “Trīs mēnešus Minsterē strādāju ģimenē. Auklēju sešus un četrus gadus vecus bērnus, zīdainīti, kuram bija tikai daži mēneši, kā arī palīdzēju darbos ģimenes kafejnīcā. Šie pienākumi man sniedza valodas zināšanas. Pirms tam mazliet runāju, bet skolas līmenis ir pilnīgi cita pasaule – lielākoties neizmantojama valoda. Vēl pieredzi deva saskarsme ar cilvēkiem kā oficiantei. Nācās risināt dažādus konfliktus, komunicēt. Izdevās arī paceļot.
Vācijas ģimene ļoti negribēja, ka braucu projām, piedāvāja tur studēt. Domāju – palikšu, taču saņēmu ziņu no augstskolas, ka esmu tikusi budžeta grupā,” stāsta Tija, atzīstot – par labu Latvijai nostrādājusi nevēlēšanās palikt uz dzīvi Vācijā un, vēlāk atgriežoties dzimtenē, visu sākt no nulles.
“Kā citi gāja uz darbu, tā es uz mācībām. Darīju visu ar simtprocentīgu atdevi – rakstīju darbus, iesaistījos pētījumos un projektos, centos daudz iegūt arī ārpus studijām, jo bija maz pasniedzēju, kas zināja pastāstīt par praksi – lielākoties mācīja teoriju.
Piekrītu viedoklim, ka cilvēks daudz iegūst skolas laikā – uz 1. klasi atnāc kā balta lapa, un tevī raksta. Vidusskolā viss atkarīgs no tā, cik pats paņemsi. Uzskatu – studējot iespējams veikt jebkuru darbu un uzkrāt pieredzi,” pārliecināta Tija. Viņas studiju laika “kontā” ir darbošanās žurnālā “Plēsums” un privātskolā “Alfa”, kā arī Kultūrkapitāla fonda atbalstīta projekta īstenošana. Beidzot LLU, Tijas Alonderes ieguvums – bakalaura grāds socioloģijā.
Sāku no pašas apakšas
“Pēc LLU absolvēšanas sapratu – “papīrs ir diezgan nopietns”. Skatījos dažādus darba piedāvājumus un ieraudzīju, ka Statistikas pārvalde Rīgā meklē referentu ar manu izglītību. Iesniedzu dokumentus, devos uz pārrunām, bet saņēmu atteikuma vēstuli, ka atraduši piemērotāku, taču pēc divām nedēļām viņi mani meklēja un piedāvāja citu posteni. Sāku strādāt no “pašas apakšas” – par statistiķi Dzīves līmeņa statistikas daļā. Pēc trīs mēnešiem startēju uz vecākā referenta vietu. Tajā laikā vadīju starptautiskus projektus un ļoti ātri “izaugu”.
Darbs valsts iestādē man patika. Strādāju ar statistikas datiem, kas atklāja sociālās problēmas un bija saistīti ar pensiju lietām. Mums daudz zvanīja par dažādiem jautājumiem. Šķita jauka vadītājas attieksme – varbūt ne vienmēr spējam palīdzēt, bet pateikt, kur meklēt tālāk, to gan. Jābūt ar vaļējām acīm un ausīm, lai zinātu, kas notiek kaimiņu kabinetā un blakus daļā, – tas paplašina redzesloku.
Kaut arī nepalielina algas, valsts iestādē galvenokārt strādā pusmūža cilvēki, jo šis darbs skaitās drošs un stabils. Nav jāuztraucas, ka atlaidīs vai maksās aploksnēs. Zināmā mērā tam piekrītu, bet savā jaunības optimismā uzskatu, ka ir vērts riskēt. Aizejot strādāt uz “TNT Latvia”, tas atmaksājās, jo ieguvu pilnīgi citu pieredzi,” stāsta Tija. Jauno izaicinājumu ar krietni augstāku atalgojumu viņa pieņēma pēc pusgada pārvilināšanas centieniem no uzņēmuma puses, kad Statistikas pārvaldē līdz galam bija novadīti vairāki starptautiski projekti.
Ļoti ātra attīstība
“TNT Latvia” ir starptautiska eksprespiegādes un loģistikas kompānija. “Viņiem vajadzēja departamenta direktora asistentu, kas saliktu statistiku un veiktu uzskaiti. Ejot prom, tā nebija svarīgākā lieta, jo vadīju projektus, ieviesu jaunas programmas un strādāju ar personālu,” teic Tija, atklājot dažādo pienākumu gūzmu, kas beigās nākusi pār jauno darbinieci.
“Esmu no tiem, kas attīstās ļoti ātri. Divos gados savā maksimālismā paveicu visu, ko varēju. Darbinieki bija mani ievēlējuši pārstāvēt viņu intereses centrālajā birojā Amsterdamā. Vairāk nekā gadu braukāju uz sanāksmēm. Beigās vēl rūpējos par autoparku, atbildēju par ugunsdrošību, biju iekšējais auditors, organizēju dažādus pasākumus, tiku ierauta lielos darbos un centos visu izdarīt. Katru gadu mums bija pārrunas ar vadītāju par plāniem un mērķiem nākamajam gadam. Spriedām, ko vēl varētu apgūt, jo biju mācījusies neiedomājamas lietas un aizbāzusi “caurumus”, kur vien vajadzēja. Sapratu – esmu izaugusi un negribu visu laiku norādīt vadītājam, kas darāms.”
Nav zināms, kā būtu pavērsušās lietas, ja “TNT Latvia”, kā bija Tijai solījuši, veiktu izmaiņas struktūrā un piedāvātu viņai vadītājas vietu daļā, kas risinātu darbinieku tiesību un sociālo garantiju jautājumus, kas jaunajai speciālistei ļoti iet pie sirds. “Mani atrada citi cilvēki, kas aicināja īstenot vēl trakāku projektu.” Jauno darbu viņa pieņēma pēc ilgas plusu un mīnusu skaitīšanas.
Pagaidām viena
“Zināju, ka būs jāsāk pilnīgi jauna kompānija, un tas mani nebiedēja. Trīs mēnešus ieguvu pieredzi, braucu uz fabrikām un izstādēm, studēju likumdošanu. Sāku janvārī, bet aprīlī jau kļuvu izpilddirektore,” stāsta Tija.
SIA “Birtex Baltics” simtprocentīgi pieder kādam franču uzņēmējam, kas ražo un izplata mēbeļu audumus. Tijai šajā pusē ir paraksta tiesības. “Viņš pieņem lielos lēmumus, man iedoti savi limiti, par ko atbildu,” skaidro jaunā direktore.
Izstādēs zem “Birtex” zīmola satiekas vairāki pārstāvji, jo audumus ražo Turcijā, bet izplata arī Spānijā un Grieķijā, tomēr Latvijā Tija pagaidām vēl ir viena, darot visus pienākumus. “Tas līdz laikam, kamēr būs panākts zināms apgrozījums,” atklāj jaunā sieviete. Līdz tam direktore strādā ar klientiem, meklē jaunus un prezentē produkciju. Nākas vadīt garas darba stundas un maz brīvo brīžu, bet Tija ir optimiste – visam savs laiks!
