Lai mazinātu neuzticību un projektu iesniedzēji nejustos kā noziedznieki, pilnveidojama sadarbība ar administrētājiem, ieviešot metodiskos norādījumus, un veicināma vienota izpratne par projektu prasībām visos īstenošanas posmos.
Lai mazinātu neuzticību un projektu iesniedzēji nejustos kā noziedznieki, pilnveidojama sadarbība ar administrētājiem, ieviešot metodiskos norādījumus, un veicināma vienota izpratne par projektu prasībām visos īstenošanas posmos. Diskusijā par ES līdzekļu apgūšanu vienisprātis bija ES struktūrfondu starpniekinstitūciju un reģionu speciālisti, kas pārstāvēja projektu iesniedzējus.
Projektu iesniedzējiem svarīgi, lai visos administrēšanas līmeņos un posmos būtu vienoti principi un prasības. Līdz šim gadījies, ka pat vienas starpniekinstitūcijas viedokļi ir kardināli pretēji atkarībā no tā, kā jautājumu traktē dažādi darbinieki. Arī izglītojošajos semināros dzirdēti pavirši un nepilnīgi skaidrojumi. Turpmāk nepieciešams panākt vienādi kvalificētu speciālistu līmeni. Kaut gan situācijas ir dažādas un visas nav iespējams unificēt, izstrādājama speciāla rokasgrāmata, lai projekti būtu kvalitatīvi. Svarīgi, lai starpniekinstitūcijās vajadzības gadījumā būtu pieejams par aktivitāti atbildīgais darbinieks. Līdz šim gadījies, ka nepārdomāta darbu sadalījuma un aizņemtības dēļ kavējas projekta īstenotāju ieceres.
Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktore Anna Vītola-Helviga, kas pirms tam guvusi nozīmīgu pieredzi Lauku atbalsta dienesta projektu administrēšanā, atzīst – dažādu fondu administrēšanā vērojamas pietiekami lielas atšķirības un turpmāk starpniekinstitūciju vidū nepieciešama efektīvāka koordinācija. Šis jautājums risināms ar Finanšu ministriju kā struktūrfondu vadošo iestādi.
Administrētāji piekrīt, ka šajā periodā bez valdības apstiprinātajām projektu pieteikuma formām nepieciešami arī metodiskie norādījumi. Svarīgi, lai pirms apstiprināšanas tos iepazīst un vērtējumu sniedz speciālisti, kas ar tiem strādās. “Lai metodika būtu skaidra visiem – gan projektu rakstītājiem, gan lasītājiem”. Šo rosinājumu par vērā ņemamu atzina arī Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktors (CFLA) Armands Eberhards. Tas gan prasīs lielāku laika patēriņu un attālinās ES naudas apgūšanas periodu. Tomēr kvalitatīvu nosacījumu izstrāde nākotnē varētu izrādīties izdevīga, jo ieguvēji būs visi. Pieminot seminārus reģionos, administrētāji uzsver, ka tiem jābūt kvalitatīviem. “Speciālistiem jāatbild par to, ko viņi runā. Protams, neviens neticēs, ja apsolīsim vairs nekļūdīties,” saka A.Eberhards, uzsverot, ka neskaidrību gadījumā projektu iesniedzēji nedrīkst kautrēties un tiem jāvēršas pie atbildīgajiem ar rakstiskiem jautājumiem.
Projektu iesniedzēji norāda uz lielo dokumentu apjomu, kas nepieciešami. Trešo institūciju dokumentus vajadzētu pieprasīt, ja projekts ir apstiprināts. Tāpat fondu vadlīnijas ne vienmēr atbilst valsts likumdošanai. Jelgavas Domes projektu speciālisti norāda, ka tajās tiek prasīta notariāli apstiprināta grāmatvedības reģistra kopija. Oriģināls tiek noraidīts, lai gan Ministru kabineta noteikumi paredz akceptēt iestādes, konkrētajā gadījumā pašvaldības, dokumentu.
Vadlīniju veidotājiem jādomā arī par projektu iesniedzēju specifiku. Piemēram, kāpēc tām jāiesniedz izziņa par to, ka tās nav bankrota vai likvidācijas stadijā. Savukārt augstskolām projekta apstiprināšanas gadījumā problēmas sagādā konta atvēršana Valsts kasē. LLU šo jautājumu skaidrošana prasījusi vismaz mēnesi.
CFLA pauž, ka arī plānošanas reģioni spēj ietekmēt Ministru kabineta noteikumus par naudas apgūšanu, iepazīstoties ar tiem jau pirms apstiprināšanas un sniedzot savu atzinumu. Reģionu pārstāvji iebilst, ka tas ir neiespējami, jo reģionos nav tik liels darbinieku personāls. Atsevišķi projektu speciālisti norāda, ka viņi jau iepriekšējā periodā snieguši priekšlikumus un atzinumus, taču izmaiņas tā arī nav sagaidītas. Projektu iesniedzēji iebilst arī pret lielo birokrātiju, piemēram, nav saprotams, kāpēc jāapstiprina katra no 500 kopijām, ka tā attiecas uz konkrēto aktivitāti, kāpēc tāda neuzticēšanās un nepietiek ar vienu apliecinājumu.
Projektu iesniedzējus neapmierina lielā birokrātija. Jelgavas pašvaldība, saņemot projektam Eiropas Komisijas Vides direktorāta atbalstu, pārliecinājusies, ka saturiskās atskaites jāsniedz reizi trīs mēnešos uz trīs lappusēm, bet finanšu atskaite – reizi pusgadā uz četrām lappusēm, komunikācija notiek elektroniski. Savukārt atskaite vietējiem struktūrfondu administrētājiem aizņem 150 un dažkārt krietni vairāk lappušu.
Izprotot Lauku atbalsta dienesta projektu administrēšanā problēmas, kas saistītas ar speciālistu izaugsmi un karjeras kāpnēm, projektu īstenotāji par nepieņemamu uzskata prasību izmaiņas uzraugu nomaiņas gadījumā. Atzīstot pieredzes un citas problēmas no realizētāju puses, reģionu speciālisti nevēlas, lai turpmāk projektu realizētājiem būtu jājūtas kā noziedzniekiem. Diemžēl uzraugu sīkumainības dēļ, kas pārbaudēs dažkārt braucot ar vienu domu – kaut ko atrast – šī sajūta ne vienam vien neesot sveša. Tāpēc starpniekinstitūcijām rūpīgāk būtu jāatlasa uzraugi, jo galu galā visiem tomēr esot viena rūpe – veiksmīgi ieviest projektu. Administrētāji uz to norāda, ka nepieņemamas attieksmes gadījumos jāinformē attiecīgās aģentūras vadība, jo šīs iestādes domātas klientiem, nevis otrādi.
Diskusijā tika runāts arī par projektu termiņiem, iepirkumiem, atskaitēm, līgumu pārkāpumiem, finansēšanas kārtību un citiem jautājumiem.
***
Viedokļi
Raitis Vītoliņš,Zemgales plānošanas reģiona direktors:
Tā bija pirmā reize, kad Zemgalē kopā pulcējās reģiona projektu speciālisti un starpniekinstitūciju vadības pārstāvji. Spraigā darba gaita liecināja – visiem vienots mērķis. Tiesa, ne visiem arī ir vienots skatījums uz problēmām.
Arta Kronberga, Zemgales ES struktūrfondu informācijas centra vadītāja:
Pirmā diskusija, kad uz sarunu ar reģionu speciālistiem ieradās augstas amatpersonas. Līdz šim parasti tie bijuši jaunākie referenti, kas nespēj atbildēt uz visiem jautājumiem. Domāju – turpmāk starpniekinstitūcijas vairāk ieklausīsies projektu realizētājos, bet to rakstītāji būs saprotošāki, ja tūlīt neizdosies saņemt atbildes uz visiem jautājumiem.
