Sabiedriskā drošība var būt prece, ko tirgus ekonomikas apstākļos piedāvāt visiem interesentiem.
Sabiedriskā drošība var būt prece, ko tirgus ekonomikas apstākļos piedāvāt visiem interesentiem. Un tiešām nav nekas ļauns, ja kāds par nolīgtu samaksu gatavs sargāt sabiedrisko mieru un kārtību. Bažas rada gadījumi, kad bodnieka lomā grib uzstāties valsts institūcijas, turklāt, ja tas notiek ne no labas dzīves, bet gan izmisuma dēļ. Jau gadu Valsts policija runā par nepietiekamu finansējumu un tā radītajām problēmām noteiktu uzdevumu īstenošanā. To pašu stāsta arī Iekšlietu ministrija, skaidri apzinādamās, ka valdība pēkšņi nekļūs tik dāsna, lai piešķirtu policijai visu nepieciešamo naudu. Finansējuma problēma nav noklusēta, un valsts amatpersonas par to publiski diskutē. Vienīgi žēl, ka daži runātāji nesaprot – ne gluži katra ideja par to, kā iegūt naudu, ir derīga un atbalstāma.
Augusta sākumā Iekšlietu ministrija pauda atzinumu, ka ar katru gadu valstī aug publisko pasākumu skaits, kas prasa arvien lielākus policijas resursus. Valsts budžeta iespējas ierobežotas, tāpēc atrasts risinājums – piedāvāt publisko pasākumu organizētājiem slēgt ar policiju līgumus par maksas pakalpojumu – apsardzes darba veikšanu. Sabiedrība tiek mierināta, ka šis bizness nemazinās policijas kapacitāti tās pamata funkciju veikšanā, vienlaikus nodrošinot policistiem iespēju par papildu darbu nopelnīt naudiņu.
Kāda omulīga aina – pasākumu organizētāji algo policistus, savukārt viņi, daloties peļņā, saņem oficiālu papildienākumu, un arī sabiedriskā kārtība tiek pienācīgi uzturēta! Žēl vienīgi, ka tiek pilnīgi aizmirsts – sabiedriskās drošības un kārtības uzturēšana ir policijas uzdevums, kas pildāms bez papildu līgumiem un jau vienreiz ar nodokļu maksātāju naudu finansēts. Valsts policijas klienti ir nevis daži sabiedrisko pasākumu organizatori, kuri maksā tai par likumsargu klātbūtni norunātajā vietā un laikā, bet gan visa sabiedrība, kas var prasīt vienlīdz kvalitatīvus policijas pakalpojumus.
Runa nav par privātu ballīti, uz kuru, lai būtu interesantāk, uzaicina policistus. Par publiskiem pasākumiem atzīstami dažādi koncerti, svētki, piemiņas, atpūtas, sporta un citi, kas pulcē simtiem un tūkstošiem cilvēku. To organizatoru pienākums ir gādāt par sabiedrisko kārtību un drošību. Viņi var algot cilvēkus, kas uzturēs kārtību, vai slēgt līgumus ar apsardzes firmām. Vai Valsts policijai arī jākļūst par firmu, kas pretendēs uz noteiktu daļu no šā naudas pīrāga? Noteikti – nē. Policijai nav jānodarbojas ar komerciju, bet jāiztiek ar to naudu, ko valsts uzskata par pietiekamu, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību. Vai tiešām nav skaidrs, ka policijas spēkiem jābūt klāt un jārīkojas visos gadījumos, ja ir pamats uzskatīt, ka kaut kur var notikt likumpārkāpumi, var būt nodarīts kaitējums cilvēkiem vai traucēta sabiedriskā kārtība?
Saīsināti no www.delfi.lv
