Skotijas nacionālistiski noskaņotā reģionālā valdība, par spīti sabiedrības lielākās daļas iebildumiem, otrdien parlamentu iepazīstināja ar ieceri rīkot referendumu par iespējamo atdalīšanos no Lielbritānijas.
Skotijas nacionālistiski noskaņotā reģionālā valdība, par spīti sabiedrības lielākās daļas iebildumiem, otrdien parlamentu iepazīstināja ar ieceri rīkot referendumu par iespējamo atdalīšanos no Lielbritānijas.
Likumprojektā paredzēts ļaut vēlētājiem izšķirties par trīs alternatīvām. Pirmā nosaka tikai nelielu vietējā parlamenta pašreizējo pilnvaru paplašināšanu nodokļu iekasēšanā, kā arī veselības aizsardzības sistēmas, izglītības un transporta politikas regulēšanā, otrā – pašreizējo pilnvaru ievērojamu paplašināšanu, bet trešā – pilnīgu neatkarību.
Skotijas nacionālistu partija (SNP) priekšvēlēšanu kampaņā solīja simt dienu laikā kopš kabineta izveidošanas iesniegt priekšlikumus par referenduma rīkošanu 2010. gadā. Skotijas pirmā premjerministra Aleksa Selmonda paziņojums rada potenciālas konfrontācijas draudus ar Lielbritānijas premjerministru Gordonu Braunu, kurš, lai gan pats ir skots, stingri iestājas par senās Anglijas, Velsas un Skotijas ūnijas saglabāšanu.
A. Selmonds atsaucas uz sabiedriskās domas aptaujām, kuras regulāri apliecinot, ka ap 80 procentu skotu atbalsta ideju par referenduma rīkošanu. Taču šo apgalvojumu apstrīd opozīcijas partijas. Nesenās aptaujas tomēr liecinot, ka lielākā daļa respondentu iestājas pret atdalīšanos no Lielbritānijas. Lai panāktu referenduma rīkošanu, A. Selmondam par to jāpārliecina arī citas partijas, jo viņš vada mazākuma valdību. Leiboristi, konservatīvie un liberāldemokrāti savu viedokli šajā jautājumā pauduši, izplatot līdz šim nepieredzētu kopīgu paziņojumu, kurā nosoda premjera ieceri. “Mūsu partijām ir atšķirīgi viedokļi par to, kā ūniju reformēt, taču neviens nevēlas pieredzēt tās galu,” uzsvērts paziņojumā.