Līdz 15. septembrim meža pīļu medības atļautas trešdienās, sestdienās un svētdienās, bet no 16. septembra līdz 15. novembrim – katru dienu.
Līdz 15. septembrim meža pīļu medības atļautas trešdienās, sestdienās un svētdienās, bet no 16. septembra līdz 15. novembrim – katru dienu. Valsts policija ūdensputnu medību sezonas atklāšanas dienās konstatējusi 119 normatīvo aktu pārkāpumus, informē Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību birojs.
Kā ziņo Valsts meža dienesta (VMD) Komunikācijas daļa, no 11. augusta atļauts medīt vairākas putnu sugas – laučus, krīkļus, platknābjus, prīkšķes, baltvēderus, garkakļus, brūnkakļus, cekulpīles, ķerras, tumšās, pelēkās, melnās un meža pīles, kākauļus, kā arī gaigalas.
VMD Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis atgādina, ka aizliegts šaut uz lidojošu ūdensputnu, ja tas pārvietojas leņķī, kas mazāks par 30 grādiem no ūdens virsmas, un ja pārskatāmība mērķa virzienā mazāka par 150 metriem, kā arī aizliegts šaut medījamo ūdensputnu uz ūdens.
Ūdenstilpēs, kurām nav noteikts publiskais statuss, medības obligāti jāsaskaņo ar to tiesību lietotāju un jāpiesaka vietējā mežniecībā.
Dabas liegumos ūdensputnu medībās aizliegts lietot munīciju, kas satur svinu.
To laikā pie mednieka jāatrodas šādiem dokumentiem – mednieka apliecībai, sezonas kartei un šaujamieroča lietošanas atļaujai.
Latvijā tiek izsniegtas aptuveni 23 000 mednieku sezonas kartes.
Populārākās medību vietas ir lielie ezeri, tādi kā Lubāns ar pieguļošajiem dīķiem, Liepājas, Babītes un Engures ezeri. Nereti iecienītas arī upes un to baseini.
Ķemeru Nacionālajā parkā šaut aizliegts
Pīļu medības Ķemeru Nacionālā parka teritorijā, tai skaitā Kaņiera ezerā, būs aizliegtas arī šajā sezonā. Putnus tur nedrīkst šaut kopš 2006. gada vasaras. Kā skaidro Ķemeru Nacionālā parka administrācija, Kaņiera ezers ir viena no valstī ievērojamākajām putnu vērošanas vietām. Turklāt parkā par prioritāti izvirza izkopt putnu vērošanas iespējas savā teritorijā. Šo iemeslu dēļ pagājušajā gadā ieviests medību liegums pēdējā no vietām, kur Ķemeru Nacionālā parka teritorijā bija atļauts šaut putnus – Kaņiera ezerā.
Ūdensputnu medību liegums darbojas arī Gaujas un Slīteres nacionālo parku teritorijās.
Kaņiera ezerā konstatēti gandrīz 60 procentu Latvijā mītošo putnu sugu – 190 no 336. No tām 47 īpaši aizsargājamas un iekļautas ES Putnu direktīvas sugu sarakstā.
“Vienlaicīgi vērot putnus var ļoti liels interesentu skaits, bet nomedīt katru spārnaini iespējams tikai vienreiz,” uzsver Ķemeru Nacionālā parka administrācijas direktore Ērika Kļaviņa. Viņa aicina dabas draugus izbaudīt putnu vērošanas iespējas, ko sniedz parka teritorija. Īpaši piemērotas šādai atpūtai patlaban ir trīs vietas: Kaņiera ezers, Ķemeru tīrelis un Dunduru pļavas.
Mazāk
medību pārkāpumu
Šogad, sākoties ūdensputnu medību sezonai, konstatēts aptuveni divas reizes mazāk pārkāpumu nekā pērn. 2006. gadā bija 246. Reidu laikā netika novērotas neatbilstības, kas būtu saistītas ar medību norisi, un noformēts tikai viens protokols par ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu aprites kārtības neievērošanu. Policijas reidi norisinājās Latvijas mežos, kā arī piebraukšanas vietās un uz ceļiem pēc medībām. Kopumā veiktas 443 pārbaudes, kurās piedalījās 165 iecirkņa inspektori, 126 ceļu policijas darbinieki, kā arī 151 darbinieks no citām policijas struktūrām un Valsts meža dienesta. Reidu dalībnieki pārbaudīja 416 dažādas medību vietas.
To mērķis bija novērst nelaimes gadījumus un pārbaudīt, kā tiek ievēroti likumi un citas normatīvo dokumentu prasības ūdensputnu medību sezonas atklāšanas dienās. Policija sola arī turpmāk veikt regulārus profilaktiskos reidus, lai novērstu iespējamos medību noteikumu un sabiedriskās kārtības pārkāpumus.
***
Meža pīle ir zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga. Sastopama gandrīz visā ziemeļu puslodē. Latvijā uz ligzdošanu ierodas agri pavasarī – jau martā. Dažkārt manāma arī ziemā neaizsalstošos ūdeņos.
Augumā prāvs, 50 – 60 centimetru garš putns. Tēviņiem galva un kakls “kāzu tērpā” zaļgani melns ar metālisku spīdumu. Ap kaklu tā lejasdaļā balts gredzens. Mugura tumši brūna ar raibumiem, zemāk – melna. Mātītes daudz vienkāršākas, mazāk krāsainas. Arī tēviņi vasarā kļūst tām līdzīgi – pazūd gredzenveidīgās spalvas astē un apspalvojums paliek rūsgani pelēks ar melniem raibumiem. Vasarā knābis tiem ir olīvzaļš.
Meža pīles apmetas klusu, netraucētu upīšu krastos, kas aizauguši krūmājiem vai niedrājiem. Tur zālēs iespējams uziet pīļu ligzdas. Tās var atrasties arī diezgan tālu no ūdens, pļavu un ganību malās. Pīles ir monogāmi putni. Jūnija beigās līdz ar “kāzu tērpa” maiņu tēviņiem izkrīt spalvas un tie zaudē spēju lidot. Mātītes spalvas met pamazām. Pīles diezgan neveikli staigā, bet labi peld. Rotaļājoties un briesmu brīžos tās prasmīgi nirst.
Meža pīles ēd mīkstas lapiņas, arī ūdensaugu jaunos dzinumus, pumpurus, vaboles, gliemežus, tārpus, vardes, zivtiņas un citus sīkus dzīvniekus. Viņu ienaidnieki var būt gan dzīvnieki, gan cilvēki, jo pīles ir iecienīts medījums.
No www.rsp.lv
