Lauksaimniecības produkcijas ražotāju organizācija «Zemnieku saeima» pauž bažas, ka Zemkopības ministrijas izstrādātā koncepcija «Par lauksaimniecības risku vadības politiku Latvijā» nespēs darboties praksē.
Lauksaimniecības produkcijas ražotāju organizācija “Zemnieku saeima” pauž bažas, ka Zemkopības ministrijas izstrādātā koncepcija “Par lauksaimniecības risku vadības politiku Latvijā” nespēs darboties praksē.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Valters Bruss ir gandarīts, ka koncepcijas izstrāde atrodas noslēguma posmā. “Tomēr mūs māc šaubas, vai izstrādātā risku vadības sistēma zemniekiem radīs motivāciju apdrošināties masveidā, līdz ar to koncepcijas efektivitāte, iespējams, ir apšaubāma. Lauksaimniecības apdrošināšanai jābūt visaptverošai, citādi tā nesasniegs gaidīto rezultātu.”
Būtiskākais jaunās sistēmas trūkums – zemniekiem varētu nebūt motivācijas tajā piedalīties. Iemaksas apdrošināšanas fondā plānotas, rēķinot trīs iepriekšējo gadu vidējos ienākumus no hektāra valstī, taču tie būtiski atšķiras industriālām un daļēji naturālajām saimniecībām. Pat trīsreiz. Tādēļ bažas rada tas, ka saimniecības baidīsies no apkrāpšanas un izlems – apdrošināties nav izdevīgi.
Biedrības biroja vadītāja Rita Sīle domā, ka no mazajiem saimniekiem tiks prasītas nesamērīgi augstas prēmiju iemaksas. “Jāņem vērā – trūcīgākās saimniecības bieži “knapi” savelk kopā galus, tādēļ šos zemniekus, visticamāk, brīvprātīgā shēmā piedalīties nevarēs pierunāt. Savukārt lielajiem kompensācija, kas aprēķināta pēc vidējās valsts ražas statistikas, būs pārāk maza, salīdzinot ar faktiskajiem zaudējumiem dabas postījumu gadījumā.” Pie tam nav paredzēts izvērtēt, vai konkrētajā saimniecībā ir vai nav bijuši zaudējumi. Pēc R.Sīles teiktā, tas ir gluži kā izrēķināt vidējo ķermeņa temperatūru slimnīcas palātā un saskaņā ar to visiem sirdzējiem piedāvāt vienādas zāles.
Turklāt risku vadības koncepcija neaptver lopbarības platības un augļkopību, lai gan šīm nozarēm iepriekšējos gados maksātas agroklimatisko postījumu kompensācijas. Sistēma paredz arī zaudējumu segšanu tikai tad, ja postījumi bijuši vismaz trešdaļā kultūras kopplatības valstī. Taču Latvijā laika apstākļi ir neviendabīgi, tādēļ zaudējumu kompensācijas paredzamas, ja tie konstatēti atsevišķu reģionu robežās.
Risku vadības koncepcijai jādod risinājums problēmai – lauksaimniekiem vēl aizvien trūkst iespēju apdrošināt augkopības platības. Tādēļ dabas postījumu gadījumos zemniekiem nācies pašiem segt milzu zaudējumus vai arī lūgt ārkārtas palīdzību – daļēju kompensāciju no valsts budžeta. Šāda kārtība nodarījusi kaitējumu visai nozarei – sabiedrībā radies maldīgs priekšstats par lauksaimniecību kā liekēžu nozari. Plaši izplatīts arī viedoklis, ka zemkopība nav rentabla nodarbošanās.
