Šovasar mūsu pilsētā īpaša uzmanība tika pievērsta organizētai bērnu vasaras atpūtai. Un speciālisti jau strādā pie aprēķiniem, lai nodrošinātu pilnvērtīgas nākamā gada vasaras brīvdienas.
Šovasar mūsu pilsētā īpaša uzmanība tika pievērsta organizētai bērnu vasaras atpūtai. Un speciālisti jau strādā pie aprēķiniem, lai nodrošinātu pilnvērtīgas nākamā gada vasaras brīvdienas.
Tomēr labā griba un atvēlētie līdzekļi nevar garantēt, lai bērns atnāk uz nometni, kuru finansē pašvaldība.
Darbs sākts jau pavasarī. Sociālie pedagogi ar vecākiem slēdza līgumus par sadarbību. Ne vienmēr tas bijis vienkāršs process. Tomēr – labi iesāktais jāturpina, ar vecākiem jāstrādā – nav cita ceļa, tā domā Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste bērnu tiesību aizsardzībā Līvija Vilcāne.
Apmeklējums bija labs
“Galvenais šajā jautājumā ir stāvēt uz vienas platformas,” pārliecināta L.Vilcāne. “Šogad kopā strādāja Izglītības, Sociālo lietu pārvalde, Valsts un Pašvaldības policijas – visas organizācijas, kas pārstāv bērnu intereses.”
Viņa arī neslēpj, ka šogad, izvērtējot paveikto, varēs labāk strādāt nākotnē. Jo tikai tad, kad darbs tiek īstenots, iespējams saskatīt, ko un kā veikt labāk. “Es nevainoju tikai mammas, ja bērns nav pieskatīts. Nevar būt tāds uzstādījums – kas svarīgāks – mazulis vai darbs. Bērnam jāēd, jāģērbjas, vajadzīgs jumts virs galvas. Ja mamma saņem minimālo algu vienā vietā, protams, jāstrādā vēl kādā. Un atvasēm laika neatliek. Bet ne vienmēr šajā situācijā vainojami vecāki. Protams, tās ir dažādas un atšķirīgas.”
Šogad no pašvaldības budžeta tika izlietoti 5600 latu vasaras skolām “Kopā gudrāk, kopā jautrāk”. Tajās piedalījās 230 bērnu no pirmās līdz sestajai klasei, un tās norisinājās skolās jūnija sākumā, kad vecākiem vēl nav atvaļinājumu laiks. Minētajām mācību iestādēm iedalīti 800 latu. Nodarbības tās izvēlējās pēc saviem ieskatiem. Par šo naudu bērnus pabaroja, viņi brauca ekskursijās, nodarbojās ar sportu. Apmeklējums bija labs. Noslēgumā bērni vecākus sagaidīja tam veltītā pasākumā un rādīja savu veikumu. Atnāca, kas varēja – vecmāmiņas, brāļi, māsas, arī vecāki, stāsta L.Vilcāne.
Jāmeklē labāki risinājumi
“Domāju, ka šāda prakse ir lieliska. Jo netrūkst bērnu, kuri līdz zooloģiskajam dārzam vienkārši netiek. Tā ir pieredzes paplašināšana. Viņi iegūst,” L.Vilcāne piekrīt, iespējams, nākotnē vajadzētu domāt, kā risināt šo jautājumu labāk, lai bērni pēc mācību gada nenonāk atkal skolā. Tiek lūkoti varianti, kā iesākto darbu pilnveidot. Meklētas iespējas bērnus “aizvest no pilsētas”. Ņemot vērā, ka vairāki pedagogi bijuši sertificēti nometņu vadītāji, sertifikātu atjaunojot, papildinot zināšanas, varētu šo darbu ar bērniem vasarās dažādot. Iespējams, nākotnē rast kādu sadarbību ar piejūras mazajām skoliņām. Redz, dārgākais jau vienmēr ir telpu īre. Ja izdotos šo jautājumu atrisināt, tas būtu lieliski, jo pašvaldības nauda galvenokārt tomēr virzīta bērnu ēdināšanai un nodarbībām. Telpu īri segt nav iespējams, tā domā Līvija, piebilstot, ka viena lieta ir ideja, otra – tās risinājums.
Režīms – tas nav viegli
Bērnu tiesību speciāliste ir gandarīta par sadarbību, bet īpaši vēlas pateikties Jelgavas Speciālās skolas pedagogiem, kas piecpadsmit vecākiem sniedza ārkārtīgu atbalstu, atverot vasaras skoliņas durvis bērniem ar vissmagākajiem funkcionālajiem traucējumiem.
Tomēr jāatzīst, ka jebkāda palīdzība, jebkāds risinājums nes augļus vien tad, ja norisinās sadarbība starp vecākiem un organizācijām, kas rūpējas par bērnu izglītību, atpūtu un drošību.
“Analizējot šā gada pieredzi, jāsecina, ka skolas sociālajam pedagogam, lai bērnu iesaistītu šajā projektā, ar vecākiem bijis jārunā piecas sešas reizes. Un arī tad, kad sadarbības līgums parakstīts, tas dažkārt netiek pildīts, jo ir vasara, bet, ja bērnu poš nometnei, tas nozīmē – savlaicīgu celšanos, tīras drēbes, režīmu.”
Bērnam nevajag tikai zupu
To, ka viss nenorit tik labi, kā gribētos, atzīst arī bērnu un jauniešu centra direktore Silvija Andersone. “”Lediņos” augustā ir divdesmit piecas apmaksātas vietas. Es nezinu, kā auglīgāk strādāt, lai tās nepaliktu tukšas. Cik bērnu formāli jāpieņem? Mums vēl nav bijusi diena, kad visas vietas aizņemtas. Labas pusdienas un launags, trīs nodarbības dienā, peldbaseins, batuti, tūrisma takas, nakts piedzīvojumi – tas viss ir finansēts, bet daudzi bērni brauc neregulāri.
Bijis pat tāds kuriozs, kad māte paver durvis un prasa, kur ir zupa. Bet tā ir “Lediņos”, un tur vajadzētu būt arī viņas bērnam.”
Pilsētā bija plašas iespējas. Sociāli pedagoģisko darbu veica arī vairākas kristīgās draudzes. Jelgavas Sv.Annas baznīcā jūlija vidū uzņēma piecdesmit bērnu līdz devītajai klasei. Katoļu baznīcas draudzes brīvprātīgie jūnijā bija gatavi strādāt ar ne vairāk kā 100 bērniem. Abās vietās tika nodrošinātas siltas pusdienas. Savukārt Jelgavas baptistu draudze dienas nometnē varēja uzņemt līdz 180 bērniem ar daļēju ēdināšanu.
Šovasar Jelgavā bērnu sociālās drošības jomā daudz darīts. Iespējams, nākotnē jārada kāds iedarbīgs mehānisms, lai vecākus motivētu parūpēties par bērniem un ielas slīpēšanas vietā, kas neprasa nekādu piepūli, viņi nonāktu tur, kur var vispusīgi attīstīties un veselīgi atpūsties.
***
NVA skolēnu nodarbinātības pasākums
– Vasarā skolēniem darbu piedāvāja 27 darba devēji, nodrošinot 328 darba vietas, bet bija pietiekušies 753 strādāt gribētāji.
Pasākumā piedalījās 56 darba vadītāji.
– 118 skolēnu tika nodarbināti tirdzniecībā, 55 – lauksaimniecībā, 32 – apstrādes rūpniecībā, 87 – pašvaldībā, astoņi – pašvaldības uzņēmumā, viens – pakalpojumu jomā, 15 – izglītības, kultūras un sporta nozarē, desmit – citās nozarēs.
– Visvairāk skolēnu nodarbināja SIA “Maxima Latvija” (40), Jaunsvirlaukas pagasta Padome (33), SIA “Latflora” (28), Kalnciema pilsētas Dome (24) un SIA “Alis” (23).
