Tuvojoties jaunajam mācību gadam, Lauksaimniecības universitātē daudzviet gan par valsts, gan arī Eiropas Savienības līdzekļiem tiek uzlabota mācību darba vide.
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, Lauksaimniecības universitātē daudzviet gan par valsts, gan arī Eiropas Savienības līdzekļiem tiek uzlabota mācību darba vide. Jelgavas pilī šajā vasarā lielākas pārmaiņas redzamas Pārtikas tehnoloģijas un Lauksaimniecības fakultātēs, kā arī Informācijas tehnoloģiju fakultātes Fizikas un Matemātikas katedrās.
“Kad 3. septembrī, svinīgajā imatrikulācijas aktā sagaidot pirmkursniekus, vērsies pils Dienvidu vārti, mums jābūt pilnīgi drošiem, ka nevienam neuzkritīs uz galvas apmetuma gabals vai ķieģeļa drumsla,” saka pils ekspluatācijas grupas vadītājs Valdis Āboliņš. Tādēļ celtnieki tur remontē vārtu portālu, kas bija diezgan kritiskā stāvoklī.
Palīgs matemātikā un fizikā
Studentu vidū mājo “spārnots” teiciens: “Augstākā matemātika nav grūta, bet grūta ir elementārā matemātika.” Lielākā daļa inženierzinātņu un ekonomikas studentu pamatstudijās matemātiku vai fiziku apgūst gadu. Taču diemžēl ne tik reti sastopamā nesekmība šajos priekšmetos ir viens no biežākajiem atskaitīšanas iemesliem. Tādēļ augstskolā daudz tiek domāts, kā šīs studijas padarīt pievilcīgākas, kā tikt galā ar zināšanu robiem, kas parasti nāk līdzi no nepilnvērtīgām mācībām vidusskolā.
“Matemātikas un fizikas studiju procesa modernizācija LLU”. Tāds nosaukums ir 204 tūkstošu latu vērtajam un 75 procentu apmērā ES līdzfinansētajam projektam, kura īstenošana sākusies 2006. gada novembrī un turpināsies līdz nākamā gada augustam. Projekta laikā tiek pilnveidotas šo priekšmetu studiju programmas, kā arī uzlabota darba vide. Runājot par otro, – šovasar paveikts ievērojami daudz.
Projekta dalībniece lektore Anna Vintere saka: “Mēs ļoti ceram, ka līdz pirmajam septembrim par projekta naudu visiem mūsu pasniedzējiem būs iegādāti klēpjdatori. Pievienojot to jaunajiem stacionārajiem multimediju projektoriem, viņi auditorijā uz ekrāna varēs projicēt mājās sagatavotos lekciju materiālus. Līdz šim uz visu Matemātikas katedru bija viens vai divi pārnēsājamie projektori, kurus dalīja divpadsmit pasniedzēji. Tika izmantotas plēves un kodoskopi, kas ir jau diezgan “aizgājusi” tehnika. Vasarā esam izveidojuši divas jaunas datorklases. To ideja ir šāda: matemātikas apguvē, piemēram, no četrām nodarbībām trīs notiek, rēķinot ar pildspalvu, bet ceturtajā aplūkojam, kā aprēķinus var veikt datorā. Tas nebūs tā, kā dažkārt saka: studenti strādā ar datoru un paši nemaz nedomā,” apliecina A.Vintere.
Fizikas katedrā ieviesta programmu bāze studentu pastāvīgo darbu veidošanai un kontrolei, studiju procesā izmantos Daugavpils Universitātes pieredzi.
Iegādāti jauni galdi un krēsli jeb iekārtotas 234 studentu darba vietas gan datorklasēs, gan vēl piecās auditorijās, kur ikdienā apgūst matemātiku un citus priekšmetus.
Kā stāsta LLU Informācijas sistēmu daļas vadītājs Edmunds Korzunovs, šogad tiks uzstādīti vairāki desmiti stacionāru multimediju projektoru visās fakultātēs. Pasniedzējam atliks vien klēpjdatoru pieslēgt projektoram, lai sagatavotais lekciju materiāls tiktu projicēts uz ekrāna, ko var labi saskatīt arī gaišā dienas laikā. Turpat blakus tiek saglabāta arī gadsimtiem pārbaudītā vērtība – tāfele un slauķis, kas vienā otrā gadījumā tomēr ir paši efektīvākie.
Atjaunotās telpās jaunas iekārtas
Pilī šovasar tiek remontēta Augu – dārzeņu pārstrādes laboratorija, kurā iegādātas papildu iekārtas, kā arī pārtikas ražošanas iekārtu, maizes gatavošanas laboratorija.
“Jebkuram studentam, maģistrantam vai doktorantam patīk strādāt pēc jaunām metodēm glīti atjaunotās telpās”, nenoliedz Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore Daina Kārkliņa. Ar šā gada pirmkursnieku uzņemšanas rezultātiem profesore nav apmierināta – jaunpienācēju varēja būt vairāk. Taču doktorantu skaita ziņā fakultāte ir starp augstskolas līderiem. Lielā mērā tas tādēļ, ka par studentu piesaistīšanu zinātnei un viņu akadēmisko karjeru tiek īpaši gādāts. Pēc 19. septembra, kad savu promocijas darbu aizstāvēs asistente Jeļena Zagorska, Pārtikas tehnoloģijas katedrā nebūs vairs neviena mācībspēka, kam nebūtu doktora grāda.
Fakultāte iesaistījusies Zinātnes padomes finansētajā valsts pētījumu programmā dažādu jaunu, tostarp arī lētāku, pārtikas produktu veidošanā, sadarbībā ar Latvijas Attīstības aģentūru jauna, pārtikas ražotāju atbalstīta, Kompetences centra radīšanā. Ieceru jaunajā darba cēlienā daudz.
Sapoš arī paši pirmkursnieki
Katru gadu LLU neskaitāmo telpu uzkopšanā neatsveramu palīdzību sniedz pirmo kursu studenti. Tā viņiem ir lieliska iespēja iepazīties ar jaunajiem biedriem.
Šo pirmdien jaunieši ķērušies pie darba. LLU direktors Andrejs Garančs teic, ka darāmā netrūkst. Viņi galvenokārt darbojas auditorijās – tiek mazgāti logi, krāsotas grīdas, tīrīti vasarā sakrājušies putekļi. Pirms tam darbu vadītāji pārrunās iepazinušies ar pirmkursnieku prasmēm, kuras turpmākās nedēļas laikā tiks lietderīgi izmantotas. Spēcīgākie puiši palīdz pārvietot inventāru. Savukārt studenti ar galdnieka iemaņām darbojas dienesta viesnīcu telpās – salabo gultas un citas mēbeles. Darba rokas nepieciešamas arī krāsošanā un špaktelēšanā.
Ar varu nespiež strādāt
“Ja kādam pirmkursniekam vasarā jāstrādā savā privātsaimniecībā, mēs viņu netraucējam. Agrāk par šādu praksi LLU jaunieši saņēma arī vērtējumu, bet tagad tas ir mainījies. Vai darbs augstskolas labā ir obligāts? Gan jā, gan nē. Ja kāds ļoti pretojas strādāšanai, ar varu nepiespiežam. Līdz šim neesmu dzirdējis, ka jaunieši īpaši “burkšķētu” par praksi. Tā tomēr ir lieliska pieredze un reizē arī iespēja tuvāk iepazīt ne vien nākamo mācību iestādi, bet arī topošos studiju biedrus,” spriež A.Garančs.
Agrāk studenti strādāja divas nedēļas, bet tagad laiks samazināts uz pusi. “Jaunieši darbojas kā jebkurš pieaugušais – pilnu darbdienu. Ja labi sokas, atbildīgais cilvēks var studentus palaist arī kādu stundu ātrāk,” precizē LLU direktora vietnieks Indulis Stūlpiņš.
Beidzamo gadu laikā LLU nopietni pievērsusies sporta bāzu sakārtošanai. Šajā un nākamajā nedēļā studenti sakārtos telpas Tērvetes ielā. Jau tagad nomainīti lielās zāles logi un salabots jumts. Praktiski no jauna izbūvēts ēkas siltummezgls un dušas. A.Garančs rēķina, ka tikai ar Sporta namu Raiņa ielā jau kļūst pa maz. Tagad studentiem radīsies vairāk vietas, kur nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.
Arī pašā Sporta namā ir ļoti daudz darāmā. Ēka nodota ekspluatācijā tālajā 1964.gadā un katru gadu prasa nopietnu apkopi. “Ziņu” viesošanās brīdī peldbaseins bija tukšs un grupa jauniešu veica smalku un darbietilpīgu procedūru – flīžu šuvju atjaunošanu. “Baseina flīzējums jau savu mūžu nokalpojis. Šuves laiž garām ūdeni un sāk bojāt Sporta nama sienas. Labi, ka ir studenti, kas sakopj peldbaseinu. Varat iedomāties, cik izmaksātu speciālistu pieaicināšana? Universitāte to nevarētu atļauties. Darbs ir grūts un prasa lielu rūpību. Plānojam līdz septembra sākumam visu pabeigt. Otra pirmkursnieku grupa darbojas sporta zālē – tai jālabo grīda,” uzskaita LLU Sporta nama direktors Viktors Valainis.
Mājīgākas top arī filiāles
Uzkopšanas darbi pilnā sparā rit arī LLU filiālēs. Cēsu rajonā atrodas mācību bāze “Dāvida dzirnavas”, kurā ģeoloģijas praksi iziet Lauksaimniecības un Lauku inženieru fakultātes studenti. Dzīvošanai izbūvēti trīs jauni vagoniņi – tajos daudz mājīgākos apstākļos mitināsies gan studenti, gan pasniedzēji. Viņu ērtībām pieejams siltais ūdens, tualetes, dušas un divstāvu gultas. Šogad jau sagatavots arī tehniskais projekts pašas dzirnavu ēkas remontam.
Tukuma rajonā mājīgāka kļūst arī atpūtas bāze “Engure”. Tagad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, pieejamas siltas dušas un tualetes.
“Kopā ar filiālēm LLU apsaimnieko 257 telpas. Pilnībā to visu sakārtot nav iespējams. Ar LLU ir līdzīgi kā ar Rīgu – tā nekad nebūs gatava. Sakopšana un remontdarbi faktiski norisinās visu laiku – Saimniecības daļai nav vaļas slinkot, jo līdz ar studiju sākumu jaunieši vairs netiek nodarbināti. Mācību laiks pieder viņiem,” teic A.Garančs.
