Pagājušajā nedēļā Latvijas Darba devēju konfederācija nāca klajā ar ierosinājumu uz pusi samazināt bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgumu. Darba devēji atbalsta arī ideju pārskatīt slimības pabalsta apmēru.
Pagājušajā nedēļā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nāca klajā ar ierosinājumu uz pusi samazināt bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgumu. Darba devēji atbalsta arī ideju pārskatīt slimības pabalsta apmēru.
LDDK pauž, ka valdība aicina uzņēmējus izmantot darbaspēka rezerves un kūtri mazina birokrātiju darbinieku piesaistīšanai no citām valstīm, taču tajā pašā laikā bezdarbnieki pie mums esot padarīti par vienu no privileģētākajām un pelnošākajām profesijām. To pabalsts var pārsniegt pat 20 latu dienā, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā vidējās algas saņēmēja dienas ienākumi.
Darbiniekiem esot zudusi ētika
LDDK no saviem biedriem saņemot aizvien vairāk sūdzību par darba ētikas zudumu darbiniekos un biežo kadru mainību strādājošo vēlmes dēļ negodprātīgi izmantot sociālās drošības sistēmu. Darbiniekiem kļuvis izdevīgi nepamatoti slimot un nestrādāt. LDDK aicina izvērtēt bezdarbnieku pabalsta izmaksas ilgumu un apmēru, kā arī reaģēt uz darba tirgus izmaiņām un samazināt tā saņemšanas laiku no deviņiem uz četriem mēnešiem. Pēc organizācijas domām, vidējais laiks, kas nepieciešams, lai atrastu jaunu darbu, pārkvalificētos vai paaugstinātu kvalifikāciju, ir apmēram trīs mēneši. Izņēmums varētu būt pirmspensijas vecuma ļaudis, pensionāri un cilvēki ar ievērojamu darba stāžu, kam nav iespējams uzreiz piedāvāt nepieciešamās pārkvalifikācijas iespējas. Viņiem šis laiks varētu būt līdz sešiem mēnešiem.
Savus apsvērumus LDDK pamato ar to, ka bezdarbnieku statusa piešķiršanai ir tendence palielināties vasaras sākumā. Darbaspēka trūkums valstī ne tikai rosina ārvalstu investoriem pārdomāt vēlmi sākt uzņēmējdarbību Latvijā, bet arī pašmāju uzņēmējiem liek domāt par ražošanas pārvietošanu uz citām valstīm. Tas apdraud ekonomisko izaugsmi un labklājību.
Labklājības ministrijas (LM) informācija liecina, ka vidējais periods, lai atgrieztos darba tirgū, ir 4,5 mēneši, līdz ar to iespējams bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiku samazināt līdz minētajam termiņam. Sākotnēji valdība jau šonedēļ plānoja apspriest LDDK priekšlikumu.
Iebilst pret radikālām reformām
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) iebilst pret radikālajām bezdarbnieku pabalsta reformām un izsaka neizpratni par jautājuma straujo virzību. LBAS piekrīt LM viedoklim, ka nepieciešams diskutēt par risinājuma variantiem. Straujai tik svarīga sociāli ekonomiski jūtīga jautājuma reformēšanai bez tā sīkas un objektīvas, uz prognozēm pamatotas situācijas analīzes nav nepieciešamības.
LDDK norādīto vairāk nekā 20 latu bezdarbnieku pabalstu dienā saņem tikai neliela daļa. Piemēram, jūnijā vislielākajam bezdarbnieku skaitam (9099 personām) piešķirtā pabalsta apmērs dienā bija no 1,66 līdz 2 latiem, bet no 1,31 līdz 1,65 latiem – 2557 personām. Virs 20 latiem pabalstu saņēma tikai 194 personas. Vidējais tā saņemšanas ilgums 2005. gadā bija 4,59 mēneši, bet pērn – 4,5. No reģistrētājiem bezdarbniekiem tikai 50,4 procenti ieguva pabalstu. Atbilstoši Eiropas Sociālās drošības kodeksa prasībām tā izmaksas minimālais ilgums nevar būt mazāks par 3,25 mēnešiem.
LBAS norāda, ka, rūpīgi neizvērtējot pasākumu sociāli ekonomiskās sekas, iespējams prognozēt negatīvas sekas ne tikai valsts sociālas apdrošināšanas speciālajam budžetam (“aplokšņu” algas, nelegālā nodarbinātība), bet tas prasīs papildu līdzekļus pašvaldību budžetiem sociālās palīdzības sniegšanai un citam.
Var izraisīt negatīvu efektu
LM dažas dienas pēc tikšanās ar LDDK pauž, ka bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilguma būtiska samazināšana nav atbalstāma un drīzāk nesīs negatīvu efektu. Protams, jāizskauž situācijas, kad cilvēki to izmanto ļaunprātīgi, pēc deviņu mēnešu darba “paņemot” tikpat ilgu valsts finansētu atvaļinājumu. Taču to nevar darīt uz citu nodokļu maksātāju rēķina, pasliktinot noteikumus pilnīgi visiem. Arī tiem, kas zaudējuši darbu štatu samazināšanas dēļ vai to mudinājuši pamest neapmierinoši darba apstākļi.
LM piedāvā no 9 līdz 12 mēnešiem pagarināt laiku, kas jānostrādā, lai varētu pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu. Vienlaikus jāpastiprina kontrole, piemēram, novēršot gadījumus, kad cilvēks vienlaicīgi saņem pabalstu un nelegāli strādā. Viena no iespējamām alternatīvām ir samazināt tā izmaksas ilgumu atkarībā no apdrošināšanas stāža. Ja tas ir mazāks par desmit gadiem, pabalstu varētu maksāt sešus mēnešus, bet, ja lielāks – tāpat kā iepriekš.
Tas varētu mudināt cilvēku pieņemt neizdevīgākus darba nosacījumus vai savai kvalifikācijai neatbilstošu darbu. Šāds variants arī mazinātu motivāciju veikt sociālās iemaksas un uzticību sociālās apdrošināšanas sistēmai.
Viena mēraukla visiem neder
Bezdarbnieki par darba devēju priekšlikumiem pagaidām neko daudz nav dzirdējuši. “Ziņas” aicināja izteikties bezdarbnieku, kurš pirms tam bijis algots uzņēmuma vadītājs. Statusu mainījis, jo vēlējies sākt nelielu biznesu. Šajā laikā saņēmis ne vienu vien darba piedāvājumu, tomēr atteicis, jo grib strādāt savā labā. “Ja piekristu, atkal tā “iejūgtos”, ka nerēķinātu darba laiku, kamēr ar visu tiktu galā. Taču tāda slodze pie mums netiek atbilstoši atalgota.”
Bezdarbnieka laikā, vairāk nekā trīs mēnešus gaidot pusgadu ilgos pārkvalifikācijas kursus, vīrietis pieņemamā līmenī apguvis datorprasmes. Pēc kvalifikācijas iegūšanas vēlējies iesaistīties Nodarbinātības valsts aģentūras projektā, kas piedāvā atbalstu savas uzņēmējdarbības sākšanai. Diemžēl šis tas noris tikai Rīgā un vietu skaits nav liels. Tā kā dzirdēts par “aplokšņu” maksājumiem arī citās jomās, izlēmis vairs netērēt laiku un pievērsties savām uzņēmējdarbības aktivitātēm. Lūk, ko viņš pauž par LDDK ieceri.
“Visus bezdarbniekus nevar mērīt pēc vienas mērauklas. Ja nepieciešams pārkvalificēties, iemācīties kādu citu arodu, ar mazāku termiņu nepietiek. Bet pašreizējā ekonomiskajā situācijā cilvēkiem bieži vien jāmaina kvalifikācija, jo pieprasījums ir nepastāvīgs. Ja iegūtā profesija nav pieprasīta darba tirgū, nākas apgūt citas prasmes.
LDDK gājienu vairāk var saistīt ar darba devēju vajadzību apmierināšanu strādājošo trūkuma apstākļos. Taču darba devēji tik un tā būs zaudētāji, ja pie viņiem ieradīsies cilvēki, kuriem nav nepieciešamās kvalifikācijas. Ne jau bezdarbnieki ir situācijas noteicēji darba tirgū. Ir daudzas citas ekonomiskās sviras, kas paredz, vai strādājošo resursu būs pietiekami vai ne. No tā, ka samazinās bezdarbnieku pabalsta termiņu, strādājošo skaits daudz nepalielināsies, kāds klāt nākušais procents darba tirgus problēmas neatrisinās.
Kādu laiku esot bezdarbnieku uzskaitē un mācoties, ar tā sauktajiem “profesionālajiem” bezdarbniekiem nav nācies saskarties. Daļa viņu darba tirgu vairs nepapildinās. Daļa ir degradējusies, neatbilst mūsdienu prasībām. Bet citi mēģina atrast savu nišu, meklē izdevīgākās iespējas. Ja šodien cilvēkiem būtu pieņemami darba apstākļi, režīms un atalgojums, viņi paliktu Latvijā, nebrauktu ekonomiskajā trimdā.”
Visi varētu būt ieguvēji
Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiāles vadītājs Māris Narvils atzīst, ka nostrādājamā laika pagarināšana, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, un pabalsta termiņa samazināšana situāciju varētu ietekmēt labvēlīgi. “Cilvēki būs spiesti aktīvi meklēt jaunu darbu. Tas ir būtiski. Apstākļos, kad pēc darba rokām ir liela nepieciešamība, atbalstāms jebkurš pasākums. Tas mobilizēs bezdarbniekus, sekmēs cilvēkus savlaicīgi domāt par turpmāko. No tā visi būtu ieguvēji.” Ar LDDK piedāvātajiem pabalsta mēnešiem, iespējams, par maz. Sevišķi tiem bezdarbniekiem, kas iesaistījušies garākos kursos. Optimālais variants – seši mēneši, jo lielai daļai bezdarbnieku nepieciešams papildināt kvalifikāciju.
Uz jautājumu, kā rosinājums iet kontekstā ar vecās Eiropas tradīcijām, uz ko tiecamies, M.Narvils pauž – šajā gadījumā diez vai labākais skatīties uz Eiropu. “Ne vienā vien reizē, izmantojot Eiropas rekomendācijas, esam mazliet pārcentušies. Šajā gadījumā jācenšas gūt maksimāls labums, lai neizaug cilvēku kategorija, kas dzīvo no sociālā pabalsta. Tas nevar būt mērķis. Pabalsts domāts uz laiku, lai cilvēks varētu izdzīvot, kamēr atrod jaunu ienākumu avotu. Situācija jāvērtē atbilstoši savas valsts apstākļiem.”
* * *
“Ziņas” arī LDDK jautāja par ieceres atbilstību attīstītās Eiropas tradīcijām, uz ko tiecamies, par darba devēju ētiku, attieksmi pret darba ņēmējiem, atbilstošas vides un apstākļu nodrošinājumu, tik izplatītajām aplokšņu algām. Organizācijas eksperte Agnese Alksne tās solīja sniegt tuvākajā laikā, aizkavēšanos izraisījis saskaņošanas process.
***
Uzziņai
– Pašlaik bezdarbnieka pabalstu izmaksā vidēji 4,5 mēnešus, kas liecina, ka cilvēki lielākoties cenšas darba tirgū atgriezties pēc iespējas ātrāk.
– Tikai trešā daļa bezdarbnieku saņem pabalstu visus deviņus mēnešus.
– Vislabākie darbā iekārtošanās rādītāji ir bezdarbniekiem, kuri mācījušies sešus mēnešus.
– Eiropas Sociālās drošības kodekss paredz, ka pabalsta izmaksas minimālais ilgums nevar būt mazāks par 3,25 mēnešiem.
