Pagājušajā nedēļā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē izskanēja aicinājums pārskatīt pabalsta apmēru darba ņēmēja slimības laikā. Valdības pārstāvji gatavi to samazināt līdz 60 procentiem no vidējās darba algas.
Pagājušajā nedēļā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē izskanēja aicinājums pārskatīt pabalsta apmēru darba ņēmēja slimības laikā. Valdības pārstāvji gatavi to samazināt līdz 60 procentiem no vidējās darba algas.
Lai risinātu problēmu ar fiktīvajām slimības lapām, pirmais rosinājumu izteica veselības ministrs Vinets Veldre. Viņu atbalsta premjers Aigars Kalvītis. Līdzīgus priekšlikumus iepriekš pauduši arī darba devēji. Nedēļas nogalē klajā nāca Pasaules Bankas un Starptautiskā valūtas fonda ieteikums Latvijā samazināt slimības pabalstu un tā izmaksas periodu.
Pašlaik to piešķir no 15. darba nespējas dienas 80 procentu apmērā no personas vidējās iemaksu algas. Par pirmajām 14 slimošanas dienām maksā darba devējs.
“Ziņas” jau rakstīja par darba devēju vēlmi samazināt bezdarbnieka pabalsta apmēru un izmaksas termiņu. Uz šādu ierosinājumu fona, kad pie mums ir lielākā inflācija, mazākās algas un cenas, kas daudzās pozīcijās neatpaliek no Eiropas līmeņa, gribas jautāt: uz kurieni ejam?
Nav ieinteresēti rūpēties par cilvēkiem
Zemgales reģionālās valsts darba inspekcijas vadītājs Valdis Dūms pauž, ka jautājums jāskata no dažādām pusēm. Ir daļa darbinieku, kas slimības lapas izmanto negodīgi. No otras puses, ja cilvēks tiešām ir slims, viņš nav vainīgs. Bet izdzīvot mūsdienās no pusalgas vairumam īsti nav iespējams. Labāks risinājums būtu padarīt daudz stingrāku darba nespējas lapu izsniegšanas kontroli. “Ir jau tā, ka ārsts jebkuram dažās minūtēs var izrakstīt slimības lapu. Par pamatotību reizēm var strīdēties. Bet darba devēji ļoti maz izmanto iespēju rakstīt Medicīnas aprūpes un darbaspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijai (MADEKKI), lai šī iestāde to pārbauda. Kontroles mehānisms jāpilnveido, tomēr negribētos teikt, ka slimības pabalsts pie mums ir par lielu.”
Vēl viena lieta, ko darba devēji ļoti grib, ir samazināt slimības dienu skaitu, par kurām viņiem jāmaksā. Arī šinī ziņā vispirms valstij jānodrošina kontrole, lai slimības lapas izsniegtu godīgi. Bet no darba inspektora viedokļa darba devējam tās būtu jāsedz krietni ilgāku laiku – mēnesi vai divus. Ikdiena liecina, ka darba devējs par savu cilvēku veselību nav ieinteresēts rūpēties. Lielākā daļa strādājošo saslimst darba laikā, bet vadībai ir vienalga, nav nekādas motivācijas rūpēties ne vien par to, lai cilvēks darba vietā negūtu traumas, bet arī, lai neslimotu.
“Neslimos” arī tad, kad būs slimi
“Neesmu abām rokām par ierosinājumu, uzreiz arī grūti noformulēt, vai esmu pret. Nepieciešama diskusija, nevar būt tā, ka darba devēji ierosina valdībai un pēkšņi parādās ārzemju eksperts, kurš atzīst – tā jādara. Jautājums jāizrunā no visām pusēm, arī no darbinieku un arodbiedrības. Tas nav vienkāršs. Saprotu darba devēju domu – kurš gan grib maksāt. Viens arguments, kas figurē, ir fakts, ka pārējās Baltijas valstīs darba devējs maksā mazāku dienu skaitu. Tajā pašā laikā virknē Eiropas valstu ir pretēji piemēri, kur darba devējs slimības lapas maksā mēnešiem. Pie mums visi darba devēji vienādi sedz sociālās apdrošināšanas iemaksas, neatkarīgi no tā, kā rūpējas par darba aizsardzības pasākumu ieviešanu un darbinieku veselību,” uzsver V.Dūms.
Samazinot slimības pabalstus, būs vairāk cilvēku, kas “neslimos” arī tad, kad būs sasirguši, centīsies līdz pēdējam iet uz darbu. Pēc pāris nedēļām šādas taktikas īstenotāji var nonākt arī kapos. Darba vietās mirušo skaits katru gadu palielinās.
Pabalsta samazinājums ir mēģinājums atrast īstermiņa risinājumu. Tas īsti neder. Jāizvērš diskusija, piesaistot Valsts obligātās sociālās apdrošināšanas aģentūru, darba inspekciju, mediķus.
Jelgavā – tikai divi arodslimību ārsti
Viens no pamatotas slimošanas rādītājiem ir arodslimības. Valsts darba inspekcijas (VDI) dati liecina, ka to īpatsvars palielinās. Šā gada pirmajā pusē Latvijā konstatēti 428 pirmreizējie arodslimnieki, kas ir par 155 cilvēkiem jeb 57 procentiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Līdzīgas tendences ir arī Zemgales reģionālās VDI apkalpes zonā, kur pērn pirmajā pusgadā reģistrēti 28 pirmreizējie arodslimnieki, bet šogad – 39, tostarp Jelgavā attiecīgi 7 un 12, bet rajonā – viens un četri arodslimnieki. Salīdzinot ar citiem Zemgales rajoniem, Jelgavā pirmreizēji reģistrēto arodslimnieku skaits nav liels. Taču tas varētu būt saistīts ar situāciju, ka pilsētā un rajonā ir tikai divi arodslimību ārsti. Citāda aina vērojama, piemēram, Dobelē un rajonā, kur arodslimību speciālista specifiku apguvuši un sertifikātu saņēmuši daudzi ģimenes ārsti. Tādējādi viņi savus apmeklētājus plašāk informē par arodsaslimšanām un tās konstatē.
Visvairāk sasirgušo ir iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru grupā, kas veido 36 procentus no kopējā reģistrētā saslimušo skaita. Vairāk nekā ceturtā daļa ir kvalificēti strādnieki un amatnieki, nepilna desmitā daļa – speciālisti, nedaudz mazāk – vienkāršās profesijās nodarbinātie. Zemgalē pēc profesiju grupām atšķirības ir mazākas. Kā atzīst reģionālās VDI galvenā inspektore arodveselības speciāliste Laila Celmiņa, visvairāk arodsaslimšanu reģistrēts cilvēkiem, kas strādā fizisku darbu. Pēc ekonomiskās darbības veidiem arodslimnieku skaits aug visās nozarēs.
Vairāk arodslimību – pēc 45 gadiem
Biežāk saslimšanas reģistrē tirdzniecības darbiniekiem, kam jācilā lielie iepakojumi, jāuzturas caurvējā, daudzas stundas jāstāv kājās. Arī cilvēki, kas strādājuši lopkopībā (arodslimībām nav vecuma ierobežojuma). Lai gan datortehnika ikdienā masveidā ienāca tikai pirms gadiem 12, palielinās darbinieku skaits, kam veselības traucējumus izraisījis sēdošs darbs pie datora un atrašanās piespiedu pozā. Saslimstību izraisa arī pārslodzes. Lielākais arodslimnieku skaits reģistrēts apstrādes rūpniecībā, transportā, glābšanas nozarē, veselības un sociālajā aprūpē, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.
Vērtējot arodslimību grupas, slimnieku skaits divas reizes audzis skeleta, muskuļu un saistaudu sistēmas kaišu grupā. Ievainojumu, saindēšanās un citu ārējo iedarbību seku grupā, kur iekļaujas, piemēram, vibrācijas slimība, sasirgušo ir par pusotru reizi vairāk. Tāpat arī elpošanas sistēmas slimību grupā. Gandrīz 82 procentiem konstatētas biomehānisko faktoru (smagumu celšanas, piespiedu pozas) izraisītās kaites.
Vairāk arodslimnieku (gandrīz 42 procenti) ir vecumā no 55 līdz 64 gadiem, grupā no 45 līdz 54 gadiem to īpatsvars pārsniedz trešdaļu.
Darba devēji neesot problēmas sakne
Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas vadītājs Imants Kanaška uzsver, ka jautājums ir ļoti aktuāls un organizācijā jau sen pārspriests. Viņš sarunu novirza uz darba nespējas lapu termiņu, kas jāsedz darba devējiem. “Esam neapmierināti, jo slimība nozīmē papildu izmaksas. No konkurētspējas viedokļa salīdzinot situāciju Baltijas valstīs, pašlaik Igaunijā valsts apmaksā visu darba nespējas laiku, Lietuvā – uzņēmējiem jāsamaksā pirmās divas dienas, bet pie mums – divas nedēļas. Pozitīvi vērtējam, ka šo slimības dienu skaitu samazinās līdz desmit. Darba devēju konfederācija, kuras sastāvā ietilpst arī Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācija, uzskata – darba devēju apmaksājamo slimības dienu skaits jāsamazina līdz divām.
Neapmierinātības pamatā ir konkurences lietas un izmaksas, kas “audzē” klāt cenas, slimā cilvēka vietā jāmeklē cits darbinieks. Tajā pašā laikā par slimības dienām jāmaksā atvaļinājuma nauda. Tādējādi krītas darba ražīgums un mūsu konkurētspēja Baltijas reģionā.”
I.Kanaška norāda arī uz slimības lapu izsniegšanas pamatotības problēmu. “Daudzi Jelgavas uzņēmēji, piemēram, Pēteris Bila, savulaik konstatēja, ka darbinieks it kā slims, bet tajā pašā laikā viņu redz uz Lielupes bļitkojam. Tātad svarīgi panākt, lai darba nespējas lapas tiek izsniegtas pamatoti un efektīvi tiek kontrolētas. Statistika, lai cik tas dīvaini nebūtu, liecina, ka cilvēki bieži slimo vasarā, atpūtai labā laikā. Uzņēmumu vadītājiem nav laika kontrolēt savu darbinieku slimības pamatotību. Mūsuprāt, diezgan bieži darba nespējas lapas tiek izsniegtas nepamatoti.”
Vai tādā gadījumā problēma jārisina uz godīgo slimotāju rēķina? I.Kanaška piekrīt, ka nekādā gadījumā nevajadzētu ciest cilvēkiem, kuri patiesi slimo. Bet nav vienkārši nodalīt negodprātīgos sistēmas izmantotājus. Ir zināma ētikas, godprātības problēma, tomēr darba devējs nav vainīgs, ka tāda pastāv.
***
Viedokļi
Imants Kanaška, Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas vadītājs:
Slimības lapas ir izmaksas, kas “audzē” klāt cenas, slimā cilvēka vietā jāmeklē cits darbinieks. Tajā pašā laikā par kavētajām dienām jāmaksā atvaļinājuma nauda. Tādējādi krītas darba ražīgums un mūsu konkurētspēja.
Valdis Dūms, Zemgales reģionālās valsts darba inspekcijas vadītājs:
Darba devējam slimības lapas būtu jāapmaksā
krietni ilgāku laiku – mēnesi vai divus. Ikdiena liecina, ka viņš par savu cilvēku veselību nav ieinteresēts rūpēties.
