Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe prognozē, ka līdz gada beigām maizes cena Latvijā varētu palielināties par 50, bet piena cena – par 30 procentiem. Tas būtiski skars ne pārāk labi nodrošinātā vidusmēra latvieša maciņu.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe prognozē, ka līdz gada beigām maizes cena Latvijā varētu palielināties par 50, bet piena cena – par 30 procentiem. Tas būtiski skars ne pārāk labi nodrošinātā vidusmēra latvieša maciņu.
“Ziņām” I.Gulbe apstiprināja, ka prognozes ir visnotaļ reālas, jo pamatotas uz pasaules globālā tirgus pieprasījuma un piedāvājuma analīzi. Globālais piedāvājums var izrādīties nepietiekams, ņemot vērā augošo biodegvielas sektora pieprasījumu. Salīdzinot ar iepriekšējo vasaru, graudaugu cenas pasaulē caurmērā palielinājušās par 30 procentiem. Patlaban pasaules tirgū vērojams būtisks graudaugu pieprasījuma kāpums, kas skaidrojams ar ļoti niecīgajām to rezervēm – tās ir mazākās pēdējo 25 gadu laikā. Tādēļ neizbēgams graudu iepirkuma cenu palielinājums.
I.Gulbe skaidro, ka līdzšinējā cena varētu saglabāties līdz miltu uzkrājumu pilnīgai izlietošanai, bet vēlāk augt atbilstoši to cenu kāpumam.
Diemžēl graudu iepirkuma cenu palielinājums pasaulē likumsakarīgi atsauksies uz Latvijas tirgu, jo vairs nedzīvojam savā nosacīti izolētajā saliņā. Jebkurš mūsu zemnieks ir arī uzņēmējs, kas ieinteresēts saražoto produktu pārdot pēc iespējas dārgāk. Ņemot vērā, ka Latvijā graudu uzkrājumu praktiski nav, jo viss nonāk ES graudu intervences programmas rezervēs, arī mūsu valstī neizbēgams to iepirkuma cenu kāpums.
Tā kā piena produktus vairāk sāk lietot Ķīnā un citās Āzijas valstīs, pasaules tirgū tie kļūst dārgāki. Tas pats gaidāms Latvijā. Savukārt nākamgad varētu augt gaļas cenas, jo tiks izmantoti sadārdzinātie graudi. I.Gulbe skaidro, ka pieprasījums pēc gaļas mūsu valstī pastāvīgi nedaudz palielinās un salīdzinājumā ar iepriekšējo vasaru cenas caurmērā kāpušas par pieciem procentiem.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas katedras vadošais pētnieks habilitētais ekonomikas doktors Arnis Kalniņš atgādina, ka pārtikas produktu cenu kāpums ietekmē tos cilvēkus, kas nav pietiekami nodrošināti. Šajā gadījumā jāpārskata valsts attieksme – vai nav lietderīgi samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pirmās nepieciešamības pārtikas precēm, vispirms piena produktiem un maizei. A.Kalniņš atgādina – Latvija ir viena no retajām valstīm Eiropā, varbūt pat pasaulē, kur nepastāv PVN diferenciācija.
***
Viedokļi
Voldemārs Strīķis, LLU profesors:
Kopumā cenas tirgus ekonomikas apstākļos nosaka pieprasījuma un piedāvājuma attiecība. Latvijā maizes cenas ietekmē arī valdības subsīdijas. Bez tām šis produkts pie mums jau tagad maksātu vismaz divas reizes dārgāk. Pašlaik situācija tāda, ka palielinās pieprasījums pēc miltu produktiem, un, ja kļūst dārgāki graudi, tas pats notiek ar maizi.
Raita Karnīte, Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore:
Pašlaik situācija šķiet dīvaina. No vienas puses – valdība ar savu inflācijas apkarošanas plānu, no otras – plašsaziņas līdzekļos intensīvi popularizētā doma, ka inflācija tikai kāps. Tādējādi sabiedrība visu pieņem, un to vairs nekas nesatrauc. Viss liecina par mērķtiecīgu rīcību, šoka politiku. Turklāt – ja reiz tirgus būs gatavs cenas pieņemt, tās arī turpinās kāpt. Šādai tendencei jau izveidojies labs pamats, piemēram, administratīvi regulējamo cenu palielināšanās.
