Agrāk, klausoties ērģelnieces Līgas Vilmanes spēli, šķita – jā, interesanta, savdabīga, dvēseliska, tāda, kas vispārliecinošāko izpausmi rod laikmetīgajā repertuārā.
Agrāk, klausoties ērģelnieces Līgas Vilmanes spēli, šķita – jā, interesanta, savdabīga, dvēseliska, tāda, kas vispārliecinošāko izpausmi rod laikmetīgajā repertuārā. Saprotams, ka pēc neilgām studijām Nīderlandē izaugsme bija gaidāma, taču 18. augustā koncertā Sv.Annas baznīcā dzirdētais pārsteidz.
Pirmkārt, ar nopietni izsvērto, dramaturģiski prasmīgi veidoto programmu, ietverot arī ērģelnieku spēles meistarības vienu no augstākajiem pārbaudījuma darbiem Ferenca Lista Prelūdiju un fūgu par BACH tēmu. Otrkārt, gluži neierasti skanēja Sv.Annas baznīcas ērģeles. Ja L.Vilmanes spēle iepriekš dažkārt bija pabikla, tad tagad sajūsmināja ar atvērtību, atraisītību, perfektumu, fantastisku krāsu izpausmi meistarīgā reģistrācijā! Arī drosmi un pārliecību par savu varēšanu. Un tas sasniegts pavisam neilgā laikā!
Koncerts sākās ar N.Brūnsa Prelūdiju, veidojoties majestātiskai, daudzplākšņainai, kontrastiem piesātinātai mūzikas celtnei. Tad sekoja Sv.Annas baznīcas draudzes mācītāja Tāļa Rēdmaņa uzruna ar lietpratīgu tekstu no svētajiem rakstiem un atsauci par viņa un L.Vilmanes kalpošanu Visaugstākajam (L.Vilmane bija draudzes ērģelniece līdz 2007. gadam).
Turpinājumā visu ērģelnieku “dienišķā maize” Johana Sebastiāna Baha Trio – viegla, gracioza kompozīcija kā vienā elpas vilcienā, tā iezīmējot piederību baroka nepārtrauktajai melodijai. Programmas turpinājumā nepazīstams vārds, šķiet, tas būs savienotājs, diplomāts starp baroku un romantismu. Bet nekā! Ļoti skaidri un saprotami minimālisma vaibsti mūsdienu nīderlandiešu komponista Berta Matera brīnišķīgajā kompozīcijā “Von Gott will Ich nicht lassen”, kuras atskaņojumā L.Vilmane parādās kā ērģeļu virtuoze (tiesa, šī spēles kvalitāte saklausīta arī iepriekš, taču nekad tā nav bijusi pašmērķīga). B.Matera kompozīcijā īpaši iespaidīgs un daiļš augšējā reģistra izmantojums. Kontrasts programmas izveidē – askētiski vienkāršs un tajā pašā laikā gana piesātināts, tumšām krāsām bagāts Johannesa Brāmsa skaņdarbs “Herzlich tut mich verlangen”. Īsti romantisks dvēseles kliedziens ar romantisma mūzikai raksturīgajām daudzreiz atkārtotām jautājuma intonācijām izskanēja F.Lista Prelūdijā un fūgā par BACH tēmu, liecinot, ka veidojas spilgta, savdabīga ērģelniece, kam gan mākslinieciski, gan tehniski pa spēkam “smagsvara” darbi. Koncerta izskaņā atraktīvais Marsela Diprē Allegro deciso op.37.
Mūzikas gaitas L.Vilmane sāka Jelgavā pie pedagoģēm Dinas Tauriņas un Ilgas Pitkevičas, bet pie Aigara Reiņa mācījās ērģeļspēles pamatus. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā viņa beigusi bakalaura programmu pie profesora Tālivalža Dekšņa. Pašlaik turpina maģistra studijas Mesiāna akadēmijā Nīderlandē ērģelnieku Gīsa van Šonhovena un Teo Jellemas vadībā. Bet meistarību papildinājusi arī pie Latvijā zināmā un iecienītā zviedru ērģelnieka Hansa Ulas Eriksona, kas savulaik mācījies pie 20. gadsimta franču mūzikas leģendas Olivjhē Mesiāna. Cerams, ka nākotnē veiksmīgās studijas un koncertdarbība neļaus aizmirst Latviju un L.Vilmani dzirdēsim gan kā ērģelnieci, gan kā klavesīnisti.
